Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.
"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.
Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.
"Šobrīd sistēma ir tāda, ka veikals zina, par cik var pārdot vienu piena paku, veikals pārstrādātājam saka, ka var iepirkt piena paku par konkrētu cenu, pārstrādātājs savukārt saprot, cik viņam izmaksā saražot vienu piena paku, un atlikums tad ir tas, cik zemniekam var samaksāt par pienu. Šai ķēdei vajadzētu sākties no otra gala. Piena ražotājam vajadzētu pateikt, par cik var saražot pienu, pielikt savu peļņu klāt un atdot pārstrādei, pārstrāde to pārstrādā un veikals pārdod, katram uzliekot vēl savu nelielu procentu, ko godīgi nopelna," uzvēra LOSP vadītājs.
Tāpat Gūtmanis norādīja, ka problēmas ir arī ar vietējās produkcijas daudzumu veikalu plauktos. "Piemēram, piena produktiem, dārzeņiem, augļiem, mēs ļoti lielu sortimentu redzam ar importa produkciju. Esmu bijis veikalos gan Lietuvā, gan Igaunijā un nevienā no divu lielo tīklu veikaliem neesmu redzējis Latvijas piena paku, turpretī Latvijā abos veikalu tīklos Latvijas piena produkcija ir apmēram trešdaļa, varu nopirkt gan Lietuvas, gan Igaunijas, gan Polijas produkciju. Tā nav nevienā kaimiņvalstī," stāstīja Gūtmanis.
Viņš arī norādīja, ka produkcijas ražotāji par to publiski nesūdzas, jo negrib zaudēt vietu lielveikalos.
"Tas ir ļoti vienkārši - ne no viena ražotāja, pārstrādātāja jūs nedabūsiet ne pušplēsta vārda par šo tēmu, jo viņam ir bail, ka nākamajā dienā vairs šajā lielveikalu ķēdē nebūs. Tas ražotājam ir izdzīvošanas jautājums, jo viņiem ķēdēs ir jābūt, tur ir lielākais preču noiets," teica LOSP valdes priekšsēdētājs.
Viņš stāstīja, ka šajā jautājumā pie lauksaimniekiem ir vērsusies arī Konkurences padome (KP).
"Publiski neviens par šiem jautājumiem nerunā, bet esam vienojušies, ja būs kādi konkurences vai negodīgas tirdzniecības pārkāpumi, tad par to ziņosim KP un viņi to pārbaudīs. Šie jautājumi publiski netiek skatīti tieši šī iemesla dēļ, ka visi uztraucas, ka nākamajā dienā viņi šajos veikalu tīklos vairs nebūs," norādīja Gūtmanis.
Tāpat viņš minēja Īrijas piemēru, kur ir sākusies diskusijas par lielveikalu uztveres maiņu, pielīdzinot tos infrastruktūrai, kas saved kopā ražotāju ar gala patērētāju.
"Veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas noteiktu preču uzcenojumu. Ja uzcenojums ir pārlieku liels, tad tas tiktu aplikts ar papildu nodokli. Tirgus ekonomikā, kādā mēs dzīvojam, tas it kā nav pareizi, bet, ja redzu, ka pārtikas produktam var būt 300% uzcenojums, tad koncepts kā tāds nemaz nav slikts un varbūt uz ko tādu ir jāvirzās. Ja viss būtu kārtībā, ja veikalos tirgotu vietējo produkciju un uzcenojumi būtu saprāta robežās - 20-30% -, tad mēs neko neteiktu, bet piemēri ir ļoti slikti, ko diemžēl publiski nevaram teikt. Tas sadarbību ar veikaliem nepadara vienkāršāku," atzina Gūtmanis.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri