SVF aicina Latviju iegrožot inflāciju un risināt ilgtermiņa izaicinājumus

SVF norāda, ka īstermiņā fiskālajai politikai būtu jābūt stingrākai, lai palīdzētu samazināt inflācijas spiedienu, vienlaikus nodrošinot, ka jebkurš atbalsts enerģētikas jomā, ja nepieciešams, ir mērķtiecīgs. Fiskālajām reformām būtu jākoncentrējas uz valsts investīcijām, pensijām, veselību, izglītību un izaugsmi veicinošu nodokļu reformu.

Finanšu sektora politikai jāturpina pastiprināta risku uzraudzība un jāizstrādā ārkārtas rīcības plāni. Korporatīvo reformu paātrināšana varētu palīdzēt mainīt Latvijas vājo investīciju vidi, kas novērojama jau desmit gadus. Lai turpinātu atbalstīt investīcijas un produktivitāti, strukturālajai politikai būtu jāveicina pāreja uz videi draudzīgu energoresursu izmantošanu, jāpalielina augsti kvalificēta darbaspēka piedāvājums, jāsamazina reglamentējošais slogs preču un pakalpojumu tirgos, kā arī jāstiprina digitālā pārveide.

SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 0,9%, salīdzinot ar 2,8% kāpumu pērn, jo augstā inflācija negatīvi ietekmē patēriņu un samazinās ārvalstu pieprasījums. Nākamgad Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) tiek prognozēta 2,7% izaugsme. Tikmēr inflācija valstī šogad samazināsies līdz 10,4%, ņemot vērā enerģijas cenu kritumu un pieprasījuma pavājināšanos. Nākamgad inflācijai tiek lēsts kritums līdz 3,4%.

Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme atgūsies, pateicoties reformām, patēriņa pieaugumam un valsts investīcijām. Galvenos riskus ekonomikas augšupejai rada kara eskalācija un ar to saistītās sankcijas, kas varētu atkal palielināt enerģijas cenas, energoapgādes traucējumus Eiropā un samazināt ārvalstu pieprasījumu, skaidro fonds.

SVF atzinīgi vērtē valdības centienus reformēt pensiju sistēmu un plānus palielināt pensionēšanās vecumu par trim mēnešiem gadā, līdz tas 2025.gadā sasniegs 65 gadus. Fonds norāda, ka papildu reformas varētu ietvert oficiālā un priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo mūža ilguma palielināšanos nākotnē, lai veicinātu ilgāku darba mūžu, tiklīdz pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus, kā arī pensijai nepieciešamā minimālo iemaksu perioda pārskatīšanu.

Vienlaikus Latvija valdībai jauns uzsvars būtu jāliek uz izaugsmi veicinošu nodokļu reformu. Tāpat Latvijas salīdzinoši augsto darbaspēka nodokļu slogu varētu samazināt, lai stiprinātu nodarbinātības veicināšanu un palielinātu augsti kvalificēta darbaspēka piedāvājumu. Ņemot vērā to, ka Latvijas kopējā nodokļu attiecība pret IKP ir zem eirozonas vidējā līmeņa, darbaspēka nodokļu samazinājuma ietekmi uz valsts ieņēmumiem varētu kompensēt, palielinot ieņēmumus no īpašuma nodokļa, racionalizējot nodokļu atbrīvojumus un ieviešot oglekļa nodokli nozarēm, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, teikts SVF ziņojumā.

Tāpat Latvijas digitālajai transformācijai jākoncentrējas uz savienojamības uzlabošanu, digitālo tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, kā arī digitālo inovāciju nodrošināšanu. Plānotie pasākumi digitālās attīstības uzlabošanai būtu jāīsteno atbilstoši un nekavējoties, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un pozitīvi veicinātu turpmāko produktivitāti, vēstī SVF.

SVF ikgadējā pārskata gatavošanas misijas ietvaros maijā izskaņā un jūnija sākumā notika dažādas sanāksmes ar valsts institūcijām, novērtējot Latvijas aktuālo situāciju ekonomikā.