Vienlaikus 2024.gadā Latvijas IKP izaugsme "Ekonomikas barometra" pētījumā prognozēta 3,1% apmērā.
Bezdarbs "Ekonomikas barometrā" šogad Latvijā prognozēts 6,3% apmērā, bet nākamajā gadā - 6% apmērā. Bērziņš uzsvēra, ka ar šādu nelielu bezdarba līmeni cerības uz inflācijas mazināšanos ir minimālas.
Tajā pašā laikā darba algas pieaugums pētījumā šogad prognozēts par 8%, bet 2024.gadā - par 6,6%. Bērziņš atzina, ka šāds algu pieauguma temps ir risks Latvijas konkurētspējai nākotnē, jo tā tik strauji neaug, un nākotnē tā kritīsies.
Savukārt gada inflācija pētījumā šogad prognozēta 9,2% apmērā, bet nākamgad - 4% apmērā.
Bērziņš piebilda, ka straujāku ekonomikas pieaugumu šogad kavēs augstā inflācija, kas negatīvi ietekmē privāto patēriņu, un ģeopolitiskā nenoteiktība. Savukārt straujāku IKP izaugsmi 2024.gadā veicinās Eiropas Savienības (ES) finansēto investīciju pieaugums un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās dēļ.
"LU domnīca LV PEAK" direktore, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka pētījuma prezentācijā sacīja, ka Latvijas konkurētspējas mazināšanās riski joprojām ir ļoti augsti, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp produktivitātes un darbaspēka izmaksām.
Šteinbukas ieskatā, lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas, ēnu ekonomikas un korupcijas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu. Jāveicina arī kredītiestāžu finansējums uzņēmumiem. Salīdzinot ar ES vidējo līmeni, zemais kreditēšanas līmenis ir viens no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem
Šteinbuka sacīja, ka tuvākajos mēnešos Latvijā turpināsies mērena izaugsme, tomēr to joprojām ietekmēs nenoteiktība un augstā inflācija. Galvenie izaugsmes riski īstermiņā ir darbaspēka pieejamība un finanšu resursi investīcijām.
Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka produktivitātes dinamika Latvijā ir svārstīga, pērn tā bija 60% no Eiropas vidējā, bet apstrādes rūpniecībā tikai 50% no vidējā. Ar tādu nevar cerēt uz lielu izrāvienu, sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā produktivitāte, kas nav labi.
Savukārt kā galvenos vidējā termiņa izaicinājumus Šteinbuka minēja ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, cilvēkkapitālā un demogrāfijas tendences. Tāpat pie izaicinājumiem Šteinbuka minēja vāju kreditēšanu, ēnu ekonomiku un korupciju.
LU Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK" ir sagatavojis trešo "Ekonomikas barometru", kas ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas attīstības dinamiku pēdējo desmit gadu laikā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri