• Karmena,
  • Manfreds,
  • Milda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rīgas 1.slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 1,11% peļņas rentabilitāti

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:01, 24.05.2023


Neskatoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem un pieaugušajiem maksājumiem gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan medicīnas precēm, Rīgas 1.slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar peļņas rentabilitāti 1,11% apmērā, trešdien slimnīcas rīkotajā pasākumā informēja valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina.


Ilustratīvs foto.

Salīdzinājumam 2021.gadā slimnīcas peļņas rentabilitāte bija 3,07%, bet 2020.gadā - 3,41%.

Savukārt slimnīcas peļņa aizvadītajā gadā bija 290 016 eiro, kas ir par 433 072 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Slimnīcas neto apgrozījums pagājušajā gadā ir pieaudzis par 2 951 046 eiro - no 22 812 868 eiro 2021.gadā līdz 25 763 914 eiro pagājušajā gadā.

Zlobina informēja, ka, neskatoties uz pieaugošajiem komunālajiem maksājumiem, slimnīca darījusi visu, lai tos mazinātu. Kopumā komunālo pakalpojumu apmērs pērn sasniedza 824 696 eiro, kamēr 2021.gadā tie bija 587 744 eiro, bet 2021.gadā - 440 116 eiro. Elektrības izmaksas pieauga par 90%, siltumizmaksas 2,75 reizes, bet ūdens izmaksas - par 21%. Tomēr slimnīcai, veicot dažādus pasākumus, esot izdevies samazināt elektrības patēriņu par 15%, siltuma - par 13%, bet ūdens patēriņu - par 5%.

Pēc valsts apmaksātiem pakalpojumiem Rīgas 1.slimnīca pērn ierindojusies piektajā vietā ar tiem paredzētajiem 10 219 684 eiro. Tikmēr pirmajā vietā ierindojusies Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 29 834 952 eiro, otrajā - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 27 424 004 eiro, bet trešajā - "Veselības centru apvienība" ar 17 075 430 eiro.

Pagājušajā gadā pieaudzis kopējais slimnīcā sniegto pakalpojumu skaits, kā arī nākuši klāt jauni pakalpojumi. Kopumā pagājušajā gadā slimnīca nodrošināja 471 631 pakalpojumu, kamēr gadu iepriekš tie bija 455 614 pakalpojumi. No pērn sniegtajiem pakalpojumiem 219 008 bijuši maksas, bet 252 623 - valsts apmaksāti.

Zlobina norādīja, ka vidēji sniegto pakalpojumu sadalījums palicis tāds pats kā iepriekš, mainījies esot tikai pieņemto pacientu skaits katrā no tiem. Piemēram, pērn bija 260 743 sekundārās veselības aprūpes pacienti, kamēr gadu iepriekš tādu bija 239 962.

Pērn pieaudzis arī izmeklējumu skaits - no 126 283 izmeklējumiem 2021.gadā līdz 137 444 izmeklējumiem 2022.gadā.

Vienlaikus pērn samazinājies primārās veselības aprūpes pacientu skaits no 62 946 pacientiem 2021.gadā līdz 62 723 pacientiem 2022.gadā. Zlobina piebilda, ka tas esot likumsakarīgi, jo jaunie ģimenes ārsti izvēlas strādāt privātpraksēs.

Pagājušajā gadā slimnīca arī izmaksājusi personālam kompensāciju par energoresursu sadārdzinājumu, nodrošinājusi darbiniekiem apdrošināšanas polises, kā arī palielinājusi atalgojumu zemāk atalgotajam personālam.

Tāpat pagājušajā gadā slimnīca investējusi 2 782 154 eiro pakalpojumos, infrastruktūrā un jaunajās tehnoloģijās, kamēr gadu iepriekš šim mērķim atvēlēti 2 318 825 eiro.

Pieaudzis arī personāla skaits - no 801 darbinieka 2021.gadā līdz 811 darbiniekiem pagājušajā gadā.

Slimnīcas Ķirurģijas klīnika ieviesusi jaunu vairogdziedzera ķirurģiskās ārstēšanas veidu - endoskopisku vairogdziedzera operāciju caur padusi, kā arī jaunu mazinvazīvu vēdera priekšējās sienas rekonstrukcijas operācijas metodi e-TEP. Tās būtība ir trūces plastika, bet bez iejaukšanās vēdera dobumā, tādējādi izvairoties no intraabdominālu saaugumu veidošanās un vēdera dobuma orgānu bojājumiem.

Zlobina informēja, ka slimnīcas mērķis ir izveidot mācību bāzi tieši e-TEP metodei.

Savukārt Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnika arvien vairāk izmanto reģionālo anestēziju, lai mazinātu anestēzijas gāzu ietekmi uz personāla un pacienta veselību.

Īstenojot uz pacienta vajadzībām vērstu veselības aprūpi, slimnīcā tiek attīstīti multidisciplināri specializēti centri. Darbam centros piesaistīta dažādu specialitāšu ārstu un speciālistu komanda, kas veic operatīvu pacienta klīniskā stāvokļa novērtēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju, izmantojot slimnīcā pieejamās mūsdienīgās, pasaulē atzītās metodes un tehnoloģijas.

Ķirurģijas klīnikas ietvaros izveidoti Vairogdziedzera slimību centrs, Mazā iegurņa centrs, taču nākotnē plānots izveidot arī Svara korekcijas centru.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Fitch» apstiprina Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, teikts "Fitch" paziņojumā.

Ekonomika Rumbulā ražo betona balstus vēja turbīnām (+VIDEO)

"Šī rūpnīca simbolizē Latvijas iesaisti zaļās enerģijas pārveidē".

Ekonomika Swedbank novērojami tehniski traucējumi maksājumu apstiprināšanā

"Swedbank" piektdien epizodiski novērojami īstermiņa tehniski traucējumi maksājumu apstiprināšanā, izmantojot parakstīšanas kodu, un līgumu parakstīšanā, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

Ekonomika Tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš varētu pieaugt par vairāk nekā 40%

Laikā no 2025. līdz 2034.gadam "Sadales tīkls" elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā.

Lasiet arī

Veselība Ventspilī pieejama redzes lāzerterapija (+VIDEO)

Terapeitiskā lāzeriekārta paredzēta glaukomas, sekundāras kataraktas un tīklenes slimību ārstēšanai.

Ekonomika ĀM: ES ir jāpanāk pilnīga enerģētiskā neatkarība no Krievijas (+VIDEO)

Latvija sadarbojas ar Apvienoto Karalisti sankciju koordinācijas jautājumos, īpaši "ēnu flotes" apkarošanā.

Sports Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu sāk ar uzvaru pār Franciju

Latvijas vīriešu hokeja izlase sestdien Stokholmā pasaules čempionāta pirmajā spēlē ar rezultātu 4:1 (0:1, 1:0, 3:0) uzvarēja Franciju.

Kultūra Leo XIV par vienu no cilvēces izaicinājumiem nosauc mākslīgo intelektu

Romas katoļu baznīcas jaunievēlētais pāvests Leo XIV sestdien prezentēja savu redzējumu jaunajam amatam, norādot, ka viens no nozīmīgākajiem jautājumiem cilvēcei pašlaik ir mākslīgais intelekts.