Ekonomiste skaidroja, ka uzņēmumu vēlme nopelnīt arī tikusi piesaukta kā viens no iemesliem augstākai inflācijai Latvijā. Ņemot vērā ļoti stabilo uzņēmumu finanšu situāciju pērn, šajā apgalvojumā, "Swedbank" ekonomistes ieskatā, ir liela daļa taisnības - ir acīmredzams, ka uzņēmumi spējuši pārnest izejvielu sadārdzinājumu uz patērētāju. Uzņēmumu aptaujās par pārdošanas cenām redzams, ka tās vēl varētu tuvākajos mēnešos augt, tomēr tā uzņēmumu daļa, kas saredz iespēju cenu celt, ļoti strauji mazinās.
Cenas uzņēmumi var atļauties celt, jo ir, kas pērk, skaidroja Zorgenfreija, norādot, ka patērētāja noturība patiesībā ir visai pārsteidzoša.
Cenas pēdējā gada laikā ir augušas krietni straujāk nekā algas - par savu algu vairs nevar atļauties nopirkt tikpat, cik iepriekš. Depozītos bankās kopš Covid-19 sākuma uzkrāts iespaidīgs līdzekļu apmērs, kas turpina augt, taču velns ir detaļās, uzsvēra Zorgenfreija. Vidējam "Swedbank" klientam kontā mēneša beigās ir apmēram 350 eiro - ļoti tālu no vēlamā drošības spilvena, kam būtu jābūt trīs līdz sešu mēnešu algas apmērā.
Tā kā algas tiek ieskaitītas dažādos datumos, svarīgi arī, kāds ir minimālais konta atlikums mēneša ietvaros, teica Zorgenfreija, atzīstot, ka te aina ir vēl drūmāka - sarindojot klientus pēc minimālā konta atlikuma, vidējam klientam kontā "pirms algas dienas" ir vien 100 eiro. Protams, iespējams, ka ir uzkrājumi citās bankās, vai zeķē, tomēr šie rezultāti neliecina par Latvijas patērētāja turību.
Pēc izslēgšanas metodes, patēriņu uztur turīgie iedzīvotāji, skaidroja Zorgenfreija. Ja skatās uz depozītu apmēru "Swedbank", tad tie, kuriem pieder aptuveni 80% no kopējā depozītu apmēra, ir klienti, kuriem kontā ir vairāk nekā 10 000 eiro. No depozītu apmēra 60% veido uzkrājumi no 10 000 līdz 100 000 eiro, bet 20% - uzkrājumi virs 100 000 eiro, informēja Zorgenfreija.
Savukārt 60% iedzīvotāju veido tikai 2% no depozītu apmēra bankā - tie ir iedzīvotāji, kuru uzkrājums nepārsniedz 1000 eiro.
"Eurostat EU-SILC" aptaujās redzams, ka turīgākie 20% mājsaimniecību uz vienu mājsaimniecības locekli tērē trīs reizes vairāk nekā nabadzīgākie 20% mājsaimniecību. Zorgenfreija skaidroja, ka tādējādi par neproporcionāli lielu daļu kopējā patēriņa ir atbildīgi turīgie, kuri arī dzīves dārdzības krīzes laikā jūtas salīdzinoši droši un turpina tērēt. Kamēr mazāk turīgie izvēlas lētākus produktus, iegrožo tēriņus, turīgajiem ir gan līdzekļi, gan vēlme stutēt ekonomikas kopējo patēriņu.
Patēriņu balstīs tas, ka inflācija gada otrajā pusē būtiski saruks, bet algas joprojām strauji kāps, sacīja ekonomiste. Darba tirgus saglabāsies spēcīgs - bezdarbs vidēji šogad būs 6,8%, bet nākamgad saruks līdz 6,6%, prognozē "Swedbank". Tas viss liek domāt, ka vidējā patērētāja pirktspēja uzlabosies, jo algas gan šogad, gan 2024.gadā augs strauji - attiecīgi par 9% un 8%, stāstīja Zorgenfreija.
Jau ziņots, ka "Swedbank" šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu starp Baltijas valstīm prognozē tikai Latvijā, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.
"Swedbank" palielinājusi Latvijas IKP izmaiņu prognozi šim gadam no iepriekš prognozētā krituma 0,9% apmērā līdz pieaugumam 0,6% apmērā, kamēr Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2024.gadam samazināta no janvārī prognozētajiem 2,6% līdz 2,1%.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri