Birškens: Latvijai transporta infrastruktūra beidzot jāplāno multimodālā līmenī

Viņš uzsvēra, ka transporta infrastruktūras attīstībā galvenais mērķis ir nevis atsevišķs ceļš, dzelzceļš vai būvniecības nozares brīvā kapacitāte, bet gan savienojamība un piekļūstamība, caur kuru veidojas arī ekonomiskā attīstība.

Tostarp piekļūstamība ir būtiska ne tikai iedzīvotājiem reģionos, bet arī pārvadātājiem, operatīvajam transportam un militārajam transportam.

"Tas, ko Latvijai vajag darīt, atkal paturot prātā šo zemā blīvuma izaicinājumu, ir beidzot sākt mūsu savienojamības infrastruktūru plānot multimodālā līmenī," uzsvēra politiķis, piebilstot, ka tas nozīmē transporta infrastruktūru plānot vienoti, sadarbojoties gan autoceļu nozarei, gan dzelzceļam.

Vienlaikus Briškens pauda, ka finanšu līdzekļi, kas Latvijā transporta jomā ienāk no Eiropas struktūrfondiem, visticamāk, pamatā būs mērķēti uz dzelzceļa, nevis autoceļu attīstību, kā tas bija iepriekš.

Briškens ieteica pārskatīt nozares ilgtermiņa stratēģiskajos plānos ietverto ieceri par ātrgaitas četrjoslu ceļu izbūvi, piemēram, uz Jelgavu, norādot, ka šādas investīcijas varbūt labāk būtu ieguldīt dzelzceļa infrastruktūrā, nodrošinot 15 minūšu intervālu kustību, vilcienu savienojamību un stāvlaukumu izveidi, lai cilvēki varētu ērti piebraukt pie dzelzceļa stacijām.

"Nepārveidojot jau esošo ceļu infrastruktūru, bet ieguldot tās uzturēšanā un naudu investējot, lai piekļūstamība dzelzceļam būtu labāka, tad arī tā sinerģija veidosies," sacīja Briškens.

Tāpat diskusijas laikā politiķi pārrunāja iespējamos risinājumus finansējuma sadalījumam starp valsti un pašvaldībām, lai nodrošinātu skaidru atbildības jomu noteikšanu un resursu racionālu izmantošanu autoceļu pārvaldībai.

Edmunds Zivtiņš (LPV) sarunā akcentēja, ka nepieciešamas plašākas izmaiņas kopējā finansēšanas sistēmā. Viņaprāt, būtu nepieciešams atgriezties pie divu līmeņu ceļu fonda, kas attiecīgi sadala pieejamos līdzekļus valstij un pašvaldībām.

"Galvenā būtība ir tāda, ka tai naudiņai, kuru es atdodu, braucot un izmantojot automašīnu un ceļu, ir jāatnāk atpakaļ," sacīja Zivtiņš. Viņš pamatoja, ka atgriešanās pie ceļu fonda sistēmas nepieciešama, lai ceļu būvnieki varētu rēķināties ar pieejamiem līdzekļiem, nevis nozares ministram katru gadu tie "jādiedelē no jauna".

Pārējie diskusijas dalībnieki nebija vienisprātis par Zivtiņa ierosināto iniciatīvu.

"Summa nemainīsies no saskaitāmo kārtības", sacīja Edgars Tavars (AS), piebilstot, ka svarīgākais uzdevums, lai attīstītu nozari, ir panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts būtu par vismaz desmit miljardiem lielāks, lai budžeta ienākumi būtu par vismaz 1,5 miljardiem lielāki, kas tādējādi arī kāpinātu pieejamā finansējuma apjomu.

Vienlaikus Tavars nenoliedza, ka finansējuma trūkums patlaban vērojams arī citās nozarēs, tādēļ bez kopējās tautsaimniecības izaugsmes ceļu nozari sakārtot būs grūti.

Zivtiņš, atbildot uz Tavara teikto, norādīja, ka apzinās vispārējos finanšu ierobežojumus, tomēr patlaban nesaredz labāku veidu, kā risināt transporta infrastruktūras jautājumus.

"Es redzu tikai vienu iespēju, kā palīdzēt gan valstij, gan arī pašvaldībām, un tas ir izveidojot divu līmeņu ceļu fondu," uzsvēra Ziviņš.

LETA jau vēstīja, ka trešdien un ceturtdien, 20.aprīlī, notiek ikgadējā ceļu nozares konference "Valsts ceļu tīkls: noturēt esošo vai attīstīt".