Jābūt modriem visu laiku! No banku klientiem 3 mēnešos izkrāpti 2,8 miljoni eiro

Savukārt, neskatoties uz pieaugošo krāpnieku aktivitāti, novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,1 miljonu eiro.

Telefonkrāpšanās 601 krāpšanas gadījumā izkrāpti 1 038 974 eiro, bet novērsti 747 krāpšanas gadījumi par 705 187 eiro. Investīciju krāpšanās 783 gadījumos izkrāpti 1 259 685 eiro, bet novērsti 1708 krāpšanas gadījumi par 1 271 576 eiro. Savukārt cita veida krāpšanas 273 gadījumos izkrāpti 531 041 eiro, bet novērsti 125 krāpšanas gadījumi par 138 795 eiro.

FNA uzsver, ka investīciju krāpšanas gadījumu skaits un izkrāptās summas pārsniedz telefonkrāpnieku aktivitāti. Attiecīgi investīciju krāpniecības veidā no cilvēkiem izdevies izkrāpt gandrīz 1,3 miljonus eiro, savukārt telefonkrāpniecības rezultātā zaudēts nedaudz virs viena miljona eiro.

Kā norāda FNA Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits, iedzīvotājiem ir jābūt modriem visu laiku - vienu dienu var mēģināt apkrāpt kāds investīciju jomas krāpnieks, kas piedāvā izdevīgi un bez riska iegādāties kriptovalūtu, kamēr nākamajā nedēļā var saņemt aizdomīgu zvanu no telefonkrāpniekiem, kas uzdodas par bankas, valsts policijas vai kādas citas iestādes darbiniekiem.

Tāpat Šmits norāda, ka šobrīd krāpnieki aktīvi sūta SMS un e-pastus un uzdodas, piemēram, par Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem, jo zina, ka šobrīd cilvēki vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tādējādi var steigā izpaust sensitīvus datus par sevi un pieeju banku kontiem.

FNA pārstāvji skaidro, ka investīciju krāpšanas gadījumu skaita pieaugums novērots tieši martā, kad tika īstenots 261 krāpniecības gadījums un izkrāptā summa pārsniedza 368 000 eiro. Taču kopumā lielāko daļa investīcijas krāpnieku centienus ir izdevies novērst - attiecīgi novērsti 556 krāpšanas mēģinājumi par summu 427 000 eiro. Visbiežāk uz krāpnieku ēsmām uzķeras tieši jaunie investori, kas tikko sākuši vai tikai interesējas par brīvās naudas ieguldīšanas iespējām, kamēr pieredzējušie investori iekrīt retāk.

Šmits informē, ka lielākoties krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Ierasti viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus, kas faktiski kalpo kā informācijas ievākšanas ierīce, vai arī vienkārši liek pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem, kur sola veikt ieguldījumus klientu vārdā un uzdevumā. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi "augošajai peļņai", jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.

"Vēl viens aspekts, kāpēc cilvēki bieži iekrīt krāpnieku lamatās, ir viņu izdarītais psiholoģiskais spiediens. Krāpnieki agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas. Tā kā lēmums par brīvo naudas līdzekļu investīcijām noteikti nav pielemjams dažās minūtēs, vienmēr, lai arī kādu investīciju piedāvājumu saņemat, izpētiet un kārtīgi apdomājiet, ar kādu mērķi un kur naudu ieguldāt," pauž Šmits.

FNA norāda, ka investīciju krāpnieki parasti pieprasa bankas paroli, "Smart- ID" kodus vai citus personas datus, liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst attālinātu piekļuvi ierīcei, sola zemu risku un milzu peļņu, agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas, nesniedz pārbaudāmu informāciju par sevi vai savu uzņēmumu. Nepiedāvā atbilstošu sadarbības līgumu.

Tāpat investīciju krāpnieki darbojas nelegāli. FNA uzsver, ka valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos, tāpēc potenciālo sadarbības partneri jāpārbauda Latvijas Bankas mājaslapā. Investīciju krāpnieki visbiežāk zvana no ārvalstu numuriem un runā krievu valodā, bet ir sastopami zvani arī latviešu un angļu valodā.