• Frīda,
  • Frīdis,
  • Mundra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Igaunijā vidējā meža cena gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:39, 20.03.2023


Igaunijā vidējā meža cena patlaban ir gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā, proti, kaimiņvalstī hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - 3975 eiro, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.



Augstākās mežu cenas Igaunijā novērojamas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz pat 9800 eiro, kā arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru.

Vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011.gada ir 4,2 reizes. No 2019.gada līdz 2022.gadam Igaunijā cena pieaugusi par 98,6%. Salīdzinājumam - Latvijā kopš 2019.gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, informē "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka savukārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cenas starpība starp Latviju un Igauniju ir 13%. Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 183 eiro par hektāru (2023.gada janvārī - 178 eiro, 2022.gada decembrī - 170 eiro par hektāru). Augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 330 eiro par hektāru (2023.gada janvārī un 2022.gada decembrī - arī 330 eiro par hektāru).

Vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši meža zemju īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, februārī ir 64% (2023.gada februārī - 62%, janvārī - 60%, 2022.gada decembrī - 60%). "Latio" informē, ka 50% meža zemju pārdevēju pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas (2023.gada februārī - 50%, janvārī - 50%, 2022.gada decembrī - 60%).

Tāpat "Latio" pārstāvji norāda, ka vidēji viena stunda paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (2023.gada februārī - 30 minūtes, janvārī - 30 minūtes, 2022.gada decembrī - 15 minūtes).

Meža īpašuma cenu lielā mērā ietekmē tā atrašanās vieta, meža augšanas apstākļu tips, mežaudzes vecums, koku suga un krāja, kvalitāte, saimniecisko aprobežojumu esamība, ceļu kvalitāte un citi faktori, skaidro "Latio" pārstāvji. Tāpēc meža cena būtiski atšķirsies, piemēram, briestaudzei un jaunaudzei, mežam ar dominējošo sugu priedi vai ar dominējošo sugu apsi.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā meži aizņem vairāk nekā pusi kopējās teritorijas - aptuveni 52%. Pateicoties lielajam dabiski atjaunoto mežu īpatsvaram, kaimiņvalstī var novērot bagātīgu koku sugu daudzveidību, turklāt nepilni 18% ir aizsargājamās meža zemes. "Latio" informē, ka pēdējā desmitgadē stādījumu apjoms Igaunijā ir pakāpeniski pieaudzis un 2020.gadā sasniedza 7,6 kubikmetrus uz hektāru. Igaunijā nepilnus 34% aizņem priedes, aptuveni 27% ir bērzi un 20% - egles. Savukārt Latvijas mežos bērzu platības pārsniedz 27% no visas mežu teritorijas. Arī pie mums skujkoki ir salīdzinoši izplatīti - priedes aizņem gandrīz 26% mežu teritorijas, bet egles 19,4%.

Pērn Igaunijā notikuši nepilni 2200 darījumi ar mežu zemēm, Latvijā - par 17% vairāk jeb 2630. Lai gan darījumu skaita ziņā esam priekšā, "Latio" norāda, ka jāņem vērā arī valstu platības - Latvijas kopējā platība ir divus miljonus hektāru lielāka nekā Igaunijā, un, jo lielāka platība, jo vairāk zemes, ar kurām, veikt darījumus.

Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā ievērojamu meža platību apsaimnieko valsts, proti, 45% jeb 1,03 miljoni hektāru pieder uzņēmumam "Riigimetsa Majandamise Keskus". Šīs zemes pārdošanai tirgū nenonāk - tāpat kā "Latvijas valsts mežiem" piederošie 1,5 miljoni hektāru.

No piedāvājumā esošajiem mežu īpašumiem platību ziņā vidējā pārdoto mežu platība Latvijā nedaudz pārsniedz deviņus hektārus. Pērn tieši Vidzemē un Zemgalē bija vērojamas lielākās vidējās pārdotās meža platības, attiecīgi 10,5 hektāri Vidzemē un 10,6 hektāri Zemgalē. Igaunijā savukārt darījumi lielākoties notiek ar mazākiem mežu īpašumiem, kuru platība vidēji sasniedz 7,8 hektārus.

"Latio" pārstāvji piebilst, ka faktiskais darījumu skaits un mežu cenas Latvijā varētu būt vēl lielākas - arī daudzas no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm sastāv no mežiem, neskatoties uz to, ka zemesgrāmatā teritorijas reģistrētas kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Jāņem vērā, ka Valsts zemes dienesta un "Latio" darījumu statistikā tiek uzskaitīti dati par vidēja un jaunāka vecuma mežiem, kurus investori iegādājas apsaimniekošanai ilgtermiņā.

Latvijā darījumi iedalās divos līgumu veidos, pērkot zemi ar mežu viena darījuma ietvaros vai meža zemes un bioloģiskos aktīvus iegādājoties atsevišķi. Ja statistikā iekļautu abus līgumu veidus - gan darījumus zemēm ar mežiem, gan mežaudzes un zemes - iespējamā vidējā cena par hektāru tuvotos sešiem tūkstošiem eiro. Turpretī igauņu nekustamā īpašuma statistika ir precīzāka un kopā ietver gan meža zemi, gan mežaudzes - tas nozīmē, ka patiesā vidējās cenas atšķirība starp abām valstīm varētu būt 1500 līdz 2000 eiro robežās, skaidro "Latio".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Salaspilī būvēs jaunu dzīvojamo kvartālu (+VIDEO)

Projekta mājās būs 1-4 istabu dzīvokli.

Ekonomika Rīgā un Tallinā degvielas cenas kāpj, Viļņā tās samazinās

Pagājušajā darba nedēļā Rīgā un Tallinā degvielas cenas palielinājās, kamēr Viļņā tās samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Ekonomika Banku analītiķi Latvijā prognozē gada inflāciju 3,7-3,8% apmērā

Latvijā gada inflācija šogad maijā varētu būt bijusi 3,7-3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Ekonomika Viesītē durvis ver jauna alus darītava (+VIDEO)

"Šis nav stāsts par senām tradīcijām, bet gan par mūsdienīgu uzņēmējdarbību un pārliecību".

Lasiet arī

Sabiedrība "Nacionālā apvienība" ieguvusi pārstāvību 37 pašvaldībās

"Nacionālā apvienība" (NA) aizvadītajās vietvaru vēlēšanās ieguvusi pārstāvību 37 no 42 pašvaldībām, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāve Laima Melkina.

Sabiedrība Cēsu novadā uzvar "Jaunā vienotība", bet jāpiesaista vēl vismaz viens deputāts

Cēsu novadā pašvaldību visvairāk balsu ir savākusi līdzšinējā novada domes priekšsēdētājs Jāņa Rozenberga pārstāvētā partija "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Sabiedrība Vēlēšanās Rīgas domē desmit un vairāk mandātus ieguva LPV, "Progressīvie" un NA

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi Aināra Šleresa partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" (P) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Sabiedrība Ventspilī kārtējo reizi uzvar "Latvijai un Ventspilij"

Ventspilī pašvaldību vēlēšanās kārtējo reizi uzvarējusi pašreizējā pilsētas mēra Jāņa Vītoliņa un bijušā mēra Aivara Lemberga partija "Latvijai un Ventspilij", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.