Kopā ar pandēmiju samazinājās arī algas pieauguma temps

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka algu kāpums pērn turpinājās, bet bija lēnāks nekā gadu iepriekš. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 7,5%. Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7,1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro. Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam. Attiecīgi strādājošo iedzīvotāju neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 8,7%.

«Būtisks iemesls tam, ka vidējās algas pieaugums pērn bija lēnāks nekā 2021.gadā, ir pandēmijas ietekmes mazināšanās. Pirmkārt, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, būtiski samazinājās vidējā atalgojuma izaugsmes temps veselības aprūpes nozarē. 2021.gadā tieši šajā nozarē bija vērojams visstraujākais darba samaksas pieaugums (+28,3%), bet pērn tas bija vislēnākais - vien 2,5%. Turklāt gada pēdējā ceturksnī veselības aprūpe bija vienīgā nozare, kurā tika reģistrēts pat neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Otrkārt, darba tirgus struktūra ir normalizējusies. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas darba tirgū atgriežas tie, kas bija dīkstāvē. Tie lielākoties ir darbinieki nozarēs, kuru algas ir mazākas nekā valstī vidēji, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, tirdzniecībā, mākslas, atpūtas un kultūras jomās», - analīzē Agnese Buceniece, Swedbank Latvijā galvenā ekonomista v.i.

Ekonomiste akcentē, ka algu pieaugumu pērn veicināja sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums. Gada otrajā pusē pieauga arī inflācijas nozīme darba devēju lēmumos par algu pārskatīšanu. Ceturtajā ceturksnī algu kāpums paātrinājās līdz 8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Algas auga praktiski visās nozarēs. Daļa darba devēju bija spiesti algas pārskatīt agrāk, nekā plānots, daži ieviesa īslaicīgas piemaksas, lai palīdzētu darbiniekiem "pārziemot" apkures sezonu. Kopumā vēl visai labie uzņēmumu finanšu rezultāti gada nogalē ļāva izmaksāt dažādus bonusus darbiniekiem.

Šogad uzņēmumu finanšu situācija, visticamāk, vairs nebūs tik laba. Uzkrātās rezerves gan, domājams, vairumam palīdzēs tikt pāri biznesā klusākam periodam. Nenoteiktība ir augsta, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem vairs nav tik stabils, biznesa apjomus palielināt kļūst arvien grūtāk. Tāpēc tuvākajā laikā darba devēji lielākoties neplāno palielināt darbinieku skaitu. Tomēr situācija ekonomikā arī nav tik slikta, lai domātu par apjomīgu darbinieku atlaišanu.