LaIPA iebilst pret ieceri grozīt Autortiesību likumu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pērn 21.decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā, kas precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas.

Fjodorova norāda, ka LaIPA konceptuāli piekrīt grozījumiem, tomēr tā uzskata, ka nav samērojamas sabiedrības intereses ar izglītības mērķiem, ar tiesību īpašnieku tiesībām saņemt atlīdzību par autordarba izmantojumu, kas tiktu veikts izglītības mērķu vārdā, bet ārpus izglītības iestādēm un digitālajā vidē.

Viņa skaidro, ka intelektuālais īpašums ir tāds pats īpašums kā, piemēram, māja, krēsls, soma. Satversme aizsargā īpašumtiesības. Tiesības var ierobežot tikai uz likuma pamata īpašos gadījumos par taisnīgu atlīdzību. Fjodorova atzīmē, ka intelektuālās īpašumtiesības īstenojas divās varās: pirmā ir vara lemt par to, vai atļaut izmantot vai neatļaut, savukārt otrā vara ir noteikt atlīdzību, lai tā būtu taisnīga un kompensētu ne tikai investīcijas, kas ieguldītas radīšanā, bet arī sniegtu motivāciju radīt nākotnē.

LaIPA juridiskā pārstāve uzsvēra, ka gan Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) konvencijas, gan dažāda veida Eiropas dokumenti šajā jomā paredz, ka tiesības var ierobežot tikai gadījumā, ja nepamatoti tiek skartas tiesību subjekta likumīgās intereses saņemt atlīdzību.

"LaIPA arī uzskata un piekrīt, ka varētu ierobežot tiesības lemt par atļauju vai aizliegumu izmantot darbu, bet tādā gadījumā nebūtu pamats ierobežot tiesības saņemt atlīdzību, jo valsts atzīst pienākumu maksāt skolās par elektrību, valsts atbalsta pienākumu maksāt par skolas soliem un somām. Nav tāda somu ražotāja, kuram teiktu, ka somas ir jāpiegādā bez maksas, jo tas ir vajadzīgs izglītības nolūkiem," teica Fjodorova.

Savukārt, runājot par darbiem un darbu izmantošanu, zvērinātā advokāte vērsa uzmanību uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu praksi, kurās šis regulējums ir atrunāts. Atsevišķās dalībvalstīs norāda, ka izmantojums digitālajā vidē jau ir tādā apmērā, ka ir grūti kontrolēt darba tālākās izmantošanas plūsmu, piemēram, cik reizes var lejupielādēt, vai darbs pēc izglītības kursa beigšanas ir jāizdzēš. Tam visam, Fjodorovas ieskatā, ir jābūt skrupulozi noregulētam. Viņa arī pieminēja, ka ES dalībvalstīs darbu izmantošana lielā mērā tiek kompensēta.

LaIPA juridiskā pārstāve arī uzsvēra, ka regulējums padarītu vieglāku arī pašu pedagogu darbu, jo būtu droša pārliecība, juridiskais rāmis, ka darbus var kopēt un izmantot, pavairot digitāli vai kādā citā formā. Advokāte akcentēja, ka LaIPA ir sniegusi Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai izvērstu viedokli, cerot, ka būs dzirdīgas ausis, konstruktīvs dialogs un varēs izvairīties no jaunas Satversmes tiesas lietas.