Ar projekta "Atbalsts transportā izmantojamās "zaļā" ūdeņraža enerģijas vērtību ķēdes reģionālai attīstībai Igaunijā un Latvijā" (H2Value) palīdzību tiks izveidota pirmā starpreģionu zaļā ūdeņraža vērtību ķēde Dienvidigaunijā, Tartu reģionā, un Ziemeļlatvijā, Vidzemes reģionā, sola tā autori.
Apzinoties, ka kravu pārvadājumi un privāto automobiļu skaits turpina pieaugt, līdz ar to arī transporta sektors joprojām ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem Eiropas Savienībā, lielāks uzsvars tiek likts uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas padarītu transportlīdzekļus efektīvākus un veicinātu mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu plašāku izmantošanu. Visbiežāk tiek uzsvērta esošā auto nomaiņa uz elektromobili, piemēram, pašlaik Latvijā iedzīvotājiem piešķirot finansiālu atbalstu jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu elektromobiļu iegādei un jaunu rūpnieciski ražotu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Savukārt daudzviet pasaulē ūdeņradis lēnām sāk ieņemt savu vietu, lai nākotnē ar tā palīdzību nodrošinātu bezemisiju transportu.
Pagājušā gada nogalē tika sākts projekts "H2Value", kurā galvenais uzdevums būs izveidot maza mēroga zaļā ūdeņraža ražotni Tartu reģionā, izmantojot saules ģenerēto elektrību, izveidot zaļā ūdeņraža uzpildes staciju un praktiski testēt zaļā ūdeņraža transportēšanas iespējas pa autoceļiem, lai to kā degvielas avotu varētu izmantot speciāli pielāgotu auto darbināšanai.
Kā vēsta projekta autori, zaļais ūdeņradis, dēvēts arī par tīro vai atjaunīgo ūdeņradi, ieguvis savu nosaukumu, jo ar elektrolīzes starpniecību ūdens tiek sadalīts ūdeņradī un skābeklī, izmantojot elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem, proti, saules un vēja enerģijas. Būtiski, ka šī procesa rezultātā neveidojas siltumnīcefekta izraisošas gāzes.
"Tehnoloģiju un eksporta ietilpīga, ilgtspējīga atjaunojamo resursu enerģijas ražošana ir Vidzemes reģiona viedās specializācijas prioritārā joma, un viens no mūsu uzdevumiem ir panākt, lai tiktu izveidoti un ieviesti jauni atjaunojamās enerģijas izmantošanas modeļi un sistēmas," uzsver VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.
Savukārt Nīderlandes ziemeļu reģions izvirzījis mērķi līdz 2026.gadam kļūt par "Ūdeņraža ieleju" jeb ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas visa ūdeņraža vērtību ķēde, sākot no tā ražošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas līdz pat ūdeņraža izmantošanai vietējam galapatēriņam - elektroenerģijas ražošanai, mājokļu siltumapgādē, tā integrēšanā rūpniecības procesos un transporta nozarē.
Gercāne skaidro, ka maziem reģioniem šis alternatīvais enerģijas avots rada vairākus izaicinājumus tā ieviešanai, jo trūkst zināšanu par tā drošu izmantošanu transporta nozarē. Būtisks aspekts ir nepieciešamo tehnoloģiju izmaksas zaļā ūdeņraža ražošanai mazam patēriņa apjomam, līdz ar to izmaksas pašlaik ir augstas, kā arī trūkst nepieciešamās infrastruktūras.
Pirmais solis, par kuru projekta partneri vienojās sākšanas sanāksmē 2022.gada decembrī Tartu, ir rūpīgi sagatavot Starptautisko zaļā ūdeņraža enerģijas sistēmas attīstības plānu, lai veiktu aprēķinus nepieciešamo tehnoloģiju izmaksām zaļā ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, pārvadāšanai, kas veidos paša ūdeņraža gala cenu par vienu kilogramu ūdeņraža.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri