• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā gada vidējā inflācija pērn sasniedza 17,3%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 18:01, 11.01.2023


Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.


Ilustratīvs foto.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-2,2%), akciju ietekmē cenas samazinājās pienam (-1,8%), mājputnu gaļai (-1,1%), konditorejas izstrādājumiem (-0,8%) un saldējumam (-2,4%).

Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 2,2%. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 2%, bet apaviem - par 3,3%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5%. Būtiskākais cenu pieaugums šajā grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai. Dārgāka bija arī siltumenerģija, ūdensapgāde un kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt lētāks kļuva cietais kurināmais.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 5,8%, ko būtiski ietekmēja degvielas cenu kritums par 11,4%. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 13,5%, benzīna - par 9,5%, savukārt auto gāzes cenas saglabājās nemainīgas. Lētākas bija rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī lietotas automašīnas. Savukārt dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 0,9%. Mēneša laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kā arī daiļliteratūras grāmatām. Savukārt lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 1,8%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi. Savukārt cenas pieauga autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, kā arī finanšu pakalpojumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums mēneša laikā bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenu kāpums bija mobilā tālruņa pakalpojumiem, alum, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, interneta piekļuves pakalpojumiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada decembrī, salīdzinot ar 2021.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (0,7 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,7 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,9%), konditorejas izstrādājumiem (+26,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+43,9%), makaronu izstrādājumiem (+30,8%), rīsiem (+35,4%), brokastu pārslām (+27,6%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+34,9%), piena produkti (+33,5%), piens (+37,1%), olas (+27%) un jogurts (+19,1%).

Cenas kāpa arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+23,2%), mājputnu gaļai (+36,5%), cūkgaļai (+26,2%), gaļas izstrādājumiem (+25,4%) un liellopu gaļai (+31,9%). Gada laikā cenas pieauga kafijai (+34,1%), svaigiem augļiem (+27,8%), svaigiem dārzeņiem (+17,6%), cukuram (+81,8%), sviestam (+31%), augu eļļai (+43,1%), šokolādei (+22%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,9%), saldējumam (+18,7%), mērcēm un garšvielu piedevām (+43,7%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+15,9%).

Sadārdzinājās atspirdzinošie dzērieni (+25,2%), sāls un garšvielas (+38,5%), saldētas zivis (+33,7%), ievārījums un medus (+16,6%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+22,4%), saldumi (+22,2%), kartupeļi (+12,1%), margarīns (+35,9%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+26,1%), olīveļļa (+21,4%), žāvēti augļi un rieksti (+20,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+16,4%), tēja (+18,7%), čipsi (+37,3%), kā arī žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+22,9%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,7%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,9%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 42,8%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei un elektroenerģijai. Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 12,7%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 9,7%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi, brilles un kontaktlēcas.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 12,6%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 17,9%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 26,2%, benzīns - par 9%, bet auto gāze - par 5,3%. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, kā arī jaunām automašīnām.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā kāpa par 9,4%. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kultūras pakalpojumiem, ziediem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, laikrakstiem un žurnāliem, kā arī kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 19,1%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tostarp cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem - par 17,7%, ēdnīcu pakalpojumiem - par 19,2% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem - par 21%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,5%, ko visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, apģērbiem, apaviem un pirmsskolas izglītībai.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā Latvijā gada vidējā inflācija bija 3,3%, 2020.gadā - 0,2%, 2019.gadā - 2,8%, bet 2018.gadā - 2,5%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.