Dombrovskis: Svarīgi, lai fiskālā un monetārā politika nenonāktu pretrunās

"Turklāt, no vienas puses, tas ir kontekstā ar inflāciju, bet, no otras puses, arī procentu likmes pēdējā laikā ir diezgan būtiski pieaugušas, līdz ar to valsts parāda apkalpošana un budžeta deficītu finansēšana arī ir dārgāka. Tas ir papildu arguments, kāpēc mazināt budžeta deficītu," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzina, ka energokrīzes apstākļos ir jāturpina arī atbalsta pasākumi, taču problēma ir tāda, ka lielākā daļa no atbalsta pasākumiem, ko ES dalībvalstis līdz šim ir ieviesušas, nav mērķēti tām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts būtu visvairāk nepieciešams.

Tāpat virkne atbalsta pasākumu neveicina enerģijas patēriņa samazināšanos. Tādēļ Dombrovskis atgādināja, ka Eiropas Komisijas rekomendācija attiecībā uz elektroenerģiju ir, ka ir noteikts elektroenerģijas daudzums, kuru patērētājam var piegādāt par subsidētām cenām, bet virs šī elektroenerģijas apjoma tālāk jau iestājās pilnā tirgus cena. No vienas puses, tā ir palīdzība tām iedzīvotāju grupām, kuru enerģijas patēriņš nav liels, no otras puses - tas saglabā stimulu mazināt enerģijas patēriņu tiem, kuriem tas ir liels.

"Latvijā līdzīga sistēma jau tiek īstenota, bet svarīgs jautājums joprojām ir atbalsta pasākumu labāka mērķēšana. Pašreiz 70% no pasākumiem nav mērķēti," pauda Dombrovskis, vienlaikus piebilstot, ka problēmas ar atbalsta pasākumu labāku mērķēšanu nav tikai Latvijā.

Savukārt, runājot par iespējām mazināt inflāciju, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks atzina, ka problēmas būtība pašlaik ir augstās enerģijas cenas.

"Daudzās valstīs atbalsta pasākumi ir plānoti līdz esošās apkures sezonas beigām. Visdrīzāk, attiecībā uz nākamo apkures sezonu būs jāvērtē kopējās enerģijas cenu tendences, patēriņa tendences, un tad varētu lemt, kādi atbalsta pasākumi būtu nepieciešami gada otrajā pusē. Tas ir arī tas, ko Eiropas Komisija iesaka, - šiem pasākumiem jābūt laikā ierobežotiem," atzina Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas veidos 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā, 0,4% no IKP 2024.gadā un 0,4% no IKP 2025.gadā.

Valdību veidojošās koalīcijas pārstāvji arī ir parakstījuši Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no IKP 2025.gadā.