No 2023.gada vidus kļūs labāk. Varbūt...

Finanšu ministrija nāca klajā ar savu novērtējumu par 2022.gadu un prognozēm 2023.gadam. Atskatoties uz aizejošu gadu, FM secināja, ka pēc diviem smagiem Covid-19 pandēmijas gadiem 2022. gads Latvijai sākās ar cerībām uz ierastās dzīves kārtības atjaunošanos, kam diemžēl nebija lemts piepildīties. Ja pandēmijas izraisīto krīzi Latvija bija pārvarējusi daudz veiksmīgāk nekā sākotnēji prognozēts, pēc 24. februāra situāciju Latvijā jau pilnībā noteica Krievijas sāktais karš Ukrainā, tirdzniecības sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm, Ukrainas kara bēgļu uzņemšana un straujais energoresursu cenu kāpums, jau robežojoties ar enerģētisko krīzi.

Gada pirmajā pusē ekonomika vēl turpināja visai sekmīgi atgūties no pandēmijas laika ierobežojumiem, pakalpojumu nozarēm turpinot uzrādīt augstus pieauguma tempus, bet jau no otrā ceturkšņa bija jūtama arī kara un energoresursu cenu kāpuma ietekme. Ja gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bija palielinājies par 5,6%, otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme noslīdēja līdz 2,9%, bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, jau bija fiksēts 0,6% kritums. Noteicošā loma IKP kritumā bija būvniecības un vairumtirdzniecības nozaru samazinājumam, kur būvniecības nozari kā pirmo no lielajām nozarēm skāra cenu kāpums, palielinot būvniecības izmaksas un kavējot darbu izpildi, kamēr vairumtirdzniecības nozari vistiešāk ir ietekmējusi darījumu pārtraukšana ar Krieviju.

Vistiešāk kara ietekme izpaudās energoresursu tirgū, kur straujais cenu kāpums un resursu ierobežotā pieejamība vairākkārtīgi pacēla gan gāzes, gan elektroenerģijas cenas. Gada otrajā pusē, sākot strauji palielināties arī pārtikas cenām, inflācija Latvijā sasniedza kopš 90. gadu vidus nepieredzētus augstumus, septembrī sasniedzot 22,2% un nākamajos divos mēnešos stabilizējoties nedaudz zem 22% līmeņa.

“Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos ir ietekmējusi Latvijas ekonomiku 2022. gada otrajā pusē, un negatīvā ietekme saglabāsies arī 2023. gada sākumā, taču sagaidāms, ka no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%” - prognozē FM eksperti.