• Apolonija,
  • Simona
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


No katra samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:08, 08.01.2025


Finanšu ministrija izveidotā infografikā skaidro, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro.



Ar 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.

Piemēram, 36,4 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos samaksātā eiro šogad tiks novirzīti 10,5 centi.

Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiek novirzīti 8,4 centi, valsts aizsardzībai – 9,7 centi, bet sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti 6 centi. Tāpat no viena nodokļos samaksātā eiro 14,2 centi tiek piešķirti finansējumam pašvaldībām, savukārt ekonomiskajai darbībai, tai skaitā satiksmei un lauksaimniecībai 5,5 centi. 0,4 centi tiek vides aizsardzībai un teritoriju attīstībai, bet valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā novirzīti 5 centi. 1 cents paredzēts kopīgi Prezidenta kancelejai, Saeimai, Ministru kabinetam un ministrijām, savukārt 2,9 centi pārējiem izdevumiem, tai skaitā diplomātiskajām misijām ārvalstīs un līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem, nozīmīgs ir katrs nodokļos samaksātais eiro. Latvijas iedzīvotāji ikdienā maksā dažādus nodokļus, sākot no pievienotās vērtības nodokļa, veicot pirkumus veikalā, līdz akcīzes nodokļiem par degvielas iegādi. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Galvenā prioritāte ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Svētdiena būs nedēļas saulainākā un dzestrākā diena

Tuvākajās dienās Latvijā būs pārsvarā sauss un vēss laiks, palaikam spīdēs saule, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Piektdien gaidāms sauss laiks

Piektdien Latvijā nav gaidāmi būtiski nokrišņi un debesis brīžiem skaidrosies, ļaujot uzspīdēt saulei, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Premjere ar pusi no ministriem izrunājusi valdības šī gada prioritātes

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) līdz šim ar septiņiem ministriem aizvadījusi sarunas par valdības šī gada prioritāšu īstenošanu, kā arī jau paveikto, informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere.

Sabiedrība Arodbiedrība: par attālināto darbu jālemj darba vadītājiem, nevis prezidentam

Par attālinātā darba piemērošanu iestādēs jālemj vietējam vadītājam, nevis Valsts prezidentam vai Ministru prezidentei, pauda Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVPUFDA) priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons.

Lasiet arī

Sabiedrība FM apkopojusi sava darba rezultātus gada laikā kopš valdības izveidošanas

15. septembrī ir apritējis gads, kopš darbu uzsāka Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets.

Sabiedrība Finanšu ministrs gatavs kompromisiem nodokļu jautājumos

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī

Ekonomika Ar nodokļu politikas izmaiņām bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.

Sabiedrība Ministru kabinetā iesniegta Fiskālo risku deklarācija

Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.