• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas autoceļu uzturētāja apgrozījums deviņos mēnešos samazinājās par 2,8%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:01, 27.12.2022


Autoceļu ikdienas uzturēšanas uzņēmums VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 58,918 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums cieta 311 686 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina LAU publiskotā informācija.

Salīdzinot ar 2021.gada deviņiem mēnešiem, par 2,8% jeb 1,675 miljoniem eiro sarukuši LAU ieņēmumi no pamatdarbības.

Tostarp par 6,8% jeb 3,366 miljoniem eiro samazinājušies ieņēmumi no deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem. Vienlaikus par 38,7% jeb 1,174 miljoniem eiro auguši LAU ieņēmumi no citiem uz autoceļiem veiktajiem darbiem, bet 2,1 reizi jeb par 1,149 miljoniem eiro palielinājušies ieņēmumi darbiem uz meža autoceļiem.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pamatdarbības ieņēmumi, salīdzinot ar plānu, bija par 15% jeb 7,688 miljoniem eiro lielāki.

LAU šogad deviņos mēnešos piedalījies 516 iepirkuma procedūrās par tiesībām veikt darbus uz autoceļiem, bet kompānija uzvarējusi 199 iepirkumu konkursos ar kopējo līgumu summu 8,16 miljoni eiro. Tostarp LAU piedalījusies 142 AS "Latvijas valsts meži" izsludinātajos iepirkumos, uzvarot 22 iepirkuma daļās par kopējo līgumsummu 1,687 miljoni eiro.

Kompānijā arī norāda, ka ieņēmumi no minerālmateriālu realizācijas, salīdzinot ar plānoto, ir auguši par 8,7% jeb 168 000 eiro.

Derīgo izrakteņu atradnē "Iecava" šogad deviņos mēnešos pieprasījums pēc saražotās produkcijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 5% jeb 45 000 eiro. Savukārt derīgo izrakteņu atradnēs "Dārzciems" un "Ceļinieki" pieprasījums pēc saražotās produkcijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 14,6% jeb 144 000 eiro.

LAU pieprasījuma pieaugumu skaidro ar laika apstākļiem, kuru ietekmē nemazinās pieprasījums pēc saražotas produkcijas. 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu kompānijas ieņēmumi palielinājās par 57,1% jeb 163 000 eiro. Turklāt ieņēmumu apmēru ietekmē tas, vai derīgo izrakteņu atradnes tuvumā ir lieli būvniecības objekti.

Tāpat kompānijas vadība atzīmē, ka pamatdarbības izmaksas šogad deviņos mēnešos tika plānotas 46,44 miljonu eiro apmērā, taču faktiskās izmaksas bija par 18,2% jeb 8,45 miljoniem eiro lielākas un sasniedza 54,89 miljonus eiro.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka izmaksu pieaugumu ietekmēja ieņēmumu no pamatdarbības pieaugums par 15% un straujais materiālu un energoresursu, kā arī pakalpojumu cenu kāpums. Ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar plānu, kā arī materiālu, energoresursu un pakalpojumu cenu pieaugums atstāja būtisku ietekmi uz vairākām izmaksu pozīcijām.

Izejvielu un pamatmateriālu iepirkšanas izmaksas palielinājās par 24% jeb 2,929 miljoniem eiro. Tehniskās sāls vidēji svērtās norakstīšanas izmaksas, salīdzinot ar tehniskās sāls iepirkšanas cenām budžeta plānošanas periodā 2021.gada oktobrī, pieauga vidēji par 12,5% jeb 6,75 eiro par tonnu, sasniedzot 60,57 eiro par tonnu. Savukārt bitumena emulsijas vidēji svērtās norakstīšanas izmaksas periodā, salīdzinot ar budžeta plānošanas periodu, pieauga vidēji par 40,3% jeb 175,48 eiro par tonnu, sasniedzot 610,43 eiro par tonnu. Ņemot vērā faktiski izlietoto daudzumu, izmaksas pieauga par 1,424 miljoniem eiro. Turklāt degvielas izmaksas pieauga par 56,8% jeb 2,6 miljoniem eiro.

Jau ziņots, ka 2021.gada deviņos mēnešos LAU strādāja ar 60,593 miljonu eiro apgrozījumu un guva peļņu 4,237 miljonu eiro apmērā.

2021.gadā kopumā LAU apgrozījums bija 85,101 miljons eiro, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 31% un bija 3,87 miljoni eiro.

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometru, no tiem 9129 kilometri autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 kilometri ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Ekonomika Latvijas uzņēmumi par pamatkapitālu maksās ar kriptovalūtu (+VIDEO)

Ir paredzēts noteikt prasību, ka kriptoaktīvi jāiegulda nevis t.s. "privātajos makos", bet sadalītās virsgrāmatas adresē.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.