"Visi piegādātāji prasa priekšapmaksu, bet vienlaikus tirgotāji norēķinās ar pēcapmaksu. Attiecīgi jautājums, ko darīt vidējam posmam - ražotājiem? Uzņēmumiem jāmaksā ne tikai par izejvielām, kas tiek ievestas no citām valstīm, bet arī vietējiem zemniekiem, primārajiem lauksaimniecības ražotājiem. Tad galaproduktu ražotāji paliek bedrē, kurā naudas apgrozāmajiem līdzekļiem nav," skaidroja Šure norādot, ka diemžēl daļai ražotāju šis varētu būt izdzīvošanas gads.
Šure stāstīja, ka pārtikas ražošanas nozarē situācija ir sarežģīta un izaicinoša, bet nozare strādā un pielāgojas saspringtajiem ārējiem faktoriem, tiek turpināts ražot, eksportēt un piepildīt vietējo veikalu plauktus.
"Vislielākais sitiens bija mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielajiem uzņēmumiem varbūt ir lielāka uzticība no banku puses un varēja runāt par kredītiem apgrozāmajiem līdzekļiem," minēja Šure.
Viņa skaidroja, ka "tāpat kā patērētāji arī pārtikas produktu ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē veidus, kā ietaupīt. Ražotāji pievelk jostas un samazina ražošanas izmaksas, meklē lētākus enerģijas veidus, samazina produktu klāstu, maina receptūras un iepakojumu".
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka valsts atbalsts energoresursu sadārdzinājuma mazināšanai ir uzņēmumiem jūtami palīdzējis. Ja to nebūtu, pārtikas cenas augtu vēl vairāk.
Tāpat viņa norādīja, ka no septembra uzņēmumiem pieejams arī Zemkopības ministrijas un nozares kopīgi izstrādātais valsts atbalsts, kuram var pieteikties uzņēmumi, kurus skāruši arī citu izmaksu sadārdzināšanās, piemēram, iepakojums, izejvielas un citi. Šure paredz, ka atbalsta pieejamība palīdzēs uzņēmumiem pārdzīvot ziemu un noturēt uzņēmumu pārtikas cenas.
LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiska organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāvot vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri