Pašlaik tirdzniecības vietās depozīta produktu īpatsvars svārstās no 80% līdz 95%, savukārt no 1.augusta veikalu plauktos varēs atrasties tikai tie dzērienu iepakojumi, kas marķēti ar Latvijas depozīta sistēmas zīmi.
Kā skaidro VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, likumā noteiktais sešu mēnešu pārejas periods bija paredzēts, lai visas iesaistītās puses spētu pakāpeniski pielāgoties jaunajai sistēmai, ar kuras palīdzību Latvijas vide kļūst tīrāka un tiek veicināta iepakojumu atkārtota izmantošana un pārstrāde.
VVD novērojumi liecina, ka sabiedrība ir apguvusi jauno paradumu - izlietoto iepakojumu atgriešanu atpakaļ depozīta punktā. Tas atainojas arī atgriešanas rādītājos - dienā tiek nodots līdz pat miljonam depozīta iepakojumu, un plānots, ka šāds apjoms saglabāsies visu vasaru. Tāpat pārejas periods ļāva ražotājiem izvairīties no zaudējumiem un izpārdot iepriekš saražoto produkciju bez depozīta zīmes, piebilst Baklāne-Ansberga.
Depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgums paredz, ka no šīs dienas tirgotājiem mēneša laikā nepieciešams iztirgot tos dzērienus, kas pildīti iepakojumos bez depozīta marķējuma.
Dzērienus bez Latvijas depozīta zīmes no 1.augusta nebūs atļauts izmantot vai izplatīt ne vien tirdzniecības vietās, bet arī dažādos izklaides un sporta pasākumos. Likums paredz izņēmumu tiem ražotājiem, kuru saražotais dzērienu apjoms ir ļoti mazs un kopējais gadā izmantotais iepakojuma apjoms ir mazāks nekā 150 kilogrami jeb aptuveni 500 stikla pudeles, aptuveni 5000 PET pudeles vai aptuveni 10 000 skārdeņu. Šiem ražotājiem laist tirgū dzērienus iepakojumā, kas nav marķēts ar depozīta zīmi, ir atļauts. VVD no 1.augusta rūpīgi kontrolēs, lai ražotāji šo izņēmumu neizmantotu ļaunprātīgi.
Kā norāda VVD, iedzīvotāji, par spīti neērtībām, ko varētu sagādāt iepakojumu nodošana, ir izrādījuši izpratni par sistēmas nepieciešamību tīrākas vides vārdā. Šo izpratni pierāda nesen veiktā aptauja, kur 64% aptaujāto atzina, ka izlietotos iepakojumus nodot motivē tieši tas, ka vidē atrodamo atkritumu daudzums tādējādi samazinās, savukārt 70% no respondentiem norādīja, ka nodot depozīta iepakojumu motivē atpakaļ atgūtā depozīta maksa.
Vienlaikus VVD norāda, ka saistībā ar vasaras sezonu un lielo dzērienu iepakojumu patēriņa apjomu, depozīta sistēmas darbība, tirgotāji un pieņemšanas punkti, saskaras ar izaicinājumiem, kas lielākoties saistīti ar pieņemto iepakojumu izvešanu. VVD ciešā sadarbībā ar "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) strādā pie tā, lai kopīgi novērstu nepilnības. Tāpat VVD uzsver, ka līdz ar 1.augustu tirdzniecības vietu kontrole tiks veikta pastiprinātā režīmā.
Līdz 1.jūlijam taromātos nodoti vairāk nekā 50 miljoni tukšo depozīta iepakojumu. No tiem 46% ir PET, 27% - metāla skārdenes, 22% - atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles, 5% - vienreiz lietojamās stikla pudeles. Pārstrādei nodoti 479 tonnas PET iepakojuma, 192 tonnas alumīnija, kā arī 390 tonnas stikla. Vienā iepakojumu nodošanas reizē iedzīvotāji atgriež vidēji 14 depozīta vienības. Kopumā depozīta iepakojumus iespējams nodot 1435 depozīta punktos visā Latvijā.
Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.
Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.
Līgums ar depozīta iepakojuma operatoru ir obligāti jāslēdz pārdevējiem par tirdzniecības vietām valstspilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 300 kvadrātmetriem, kā arī par tirdzniecības vietām citās administratīvajās teritorijās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 60 kvadrātmetriem.
Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai "Depozīta iepakojuma operators".