Eiropas Zaļais kurss ir ļoti politisks, tam nav bijis nekāds vērtējums ietekmei uz vidi un ekonomiku, trešdien diskusijā "Zaļais kurss - iespēja vai traucēklis Latvijas uzņēmumu konkurētspējai" sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Foto: LETA
"Kopumā Zaļais kurss ir vērtējams pozitīvi, taču tas ir ļoti pretrunīgs. To pieņemot, netika vērtēta ne ietekme uz vidi, ne ekonomiku, tāpēc patlaban par to Eiropas Savienības līmenī notiek diskusijas," sacīja Ruža.
Viņš skaidroja, ka, samazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, siltumnīcefekta gāzu emisija tikai palielināsies, jo uz lauka nāksies veikt daudz tādu darbību, kuras patlaban netiek veiktas. "Nepiebarojot augus, izniekosim zemi, jo raža netiks iegūta," sacīja Ruža.
"Latraps" vadītājs skaidroja, ka patlaban Latvijā lieto trīs reizes mazāk augu aizsardzības līdzekļu nekā vidēji Eiropā, tostarp sešas reizes mazāk nekā Nīderlandē un piecas reizes mazāk nekā Vācijā.
"Tāpēc sākotnēji būtu jārunā par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu Rietumeiropā, jo mūsu lauksaimniecība ir efektīvāka un videi draudzīgāka nekā citur," sacīja Ruža.
Viņš piebilda, ka tas ir arī jautājums par konkurētspēju, jo, piemēram, par 20% samazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu Nīderlandē, mēslojumu apjoms joprojām būs pietiekams, lai iegūtu labas ražas. Savukārt Latvijā samazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 20%, mēslojuma apjoms būs nepietiekams un ražas nebūs.
"Ja ierobežojumi būs tik dramatiski, ka lauksaimnieciskā ražošana neatmaksāsies, tad tā tiks pārtraukta. Tas ir komplekss jautājums, kas Eiropā nav atrisināts," sacīja Ruža.
Viņš bija skeptisks arī par Eiropas Komisijas aicinājumu veicināt mazās saimniecības, jo tās nav spējīgas investēt pietiekami daudz līdzekļu videi draudzīgās tehnoloģijās.
Ruža arī piebilda, ka "Latraps" cenšas būt videi draudzīgs, piemēram, pārkraušanas punkti tiek būvēti pie dzelzceļiem, lai 20 000 transporta vienības nedzenātu uz ostām. Tāpat "Latraps" plāno būvēt zirņu pārstrādes rūpnīcu, lai mudinātu zemniekus audzēt tauriņziežus, kuriem mēslojums nav nepieciešams.
Jau vēstīts, ka "Latraps" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.
"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. 2020.gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)