Arī speciālos nodokļu režīmos strādājošajie varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu

Ministre stāstīja, ka tiks izskatīta iespēja nodrošināt iespēju cilvēkiem saņemt bezdarbnieka statusu, ja netiek saņemti ienākumi, strādājot īpašā nodokļa režīmā.

Tas attiektos, piemēram, uz patentnodokļu maksātājiem, norādīja politiķe.

Politiķe arī skaidroja, ka valdība plāno veikt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz šī nodokļa 14 procentpunktus, kas patlaban tiek reģistrēti personas pirmā līmeņa pensijas kapitālā, novirzīt nepersonificējot to. Esošā kārtība nosaka, ka minētie 14 procentpunkti ir personificēti, kas ļauj nākotnē saņemt ļoti augstas pensijas, bet šobrīd "mums visiem ir jābūt ļoti solidāriem", tāpēc no 1.aprīļa līdz gada beigām solidaritātes nodoklis tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Tāpat valdība skatīs grozījumus valsts fondēto pensiju likumā, kas nosaka, ka, ja persona ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad, pieprasot vecuma pensiju, ir tiesības uz laiku atlikt fondētā pensiju kapitāla izmaksas.

Kā ziņots, Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš paziņoja, ka valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro.

Valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir mudinājusi valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, tostarp palielinot tā apmēru.

LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.

Kā vēstīts, Saeima lēma, ka Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro.