Latvijā banku un naudas kontrole kļuva vēl bargāka

Loks ir paplašināts

Valdošie deputāti nolēma nepretoties premjera gribai un plenārajā sēdē pagājušajā ceturtdienā pieņēma visu, ko viņiem pavēlēja pieņemt.

Proti, tagad ir paplašināts personu loks, kurām būs jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (bijušais Kontroles dienests), ja darījums, kurā tās piedalās, dienesta pienākumus pildot, šķiet tām aizdomīgs un pastāv risks, ka tiek legalizēti noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi vai ka šie līdzekļi tiek izmantoti terorisma finansēšanai.

Tagad pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam būs arī maksātnespējas administratoriem, grāmatvežiem, kas sniedz ārpakalpojumus (grāmatveži konsultanti), zvērinātiem auditoriem, nodokļu konsultantiem, kā arī JEBKURAI CITAI PERSONAI, kas apņēmusies sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai darbojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā.

Ja kredītiestāde (lasi — banka) pēkšņi uzskatīs kādu kontu vai pārskaitījumu par aizdomīgu, tad no šāda aizdomīga konta ir pieļaujama skaidras naudas izmaksa līdz 7200 eiro apmērā.

Likumprojekts aizliedz turpmāk sniegt anonīmu seifu pakalpojumus naudas un dārglietu glabāšanai.

Ceļa pārbaudes

Vēl viens likumprojekts, ko Saeima ir akceptējusi «kapitālā remonta» ietvaros, uzliek par pienākumu jebkurai fiziskai personai, šķērsojot Latvijas robežu (pat ES iekšējo robežu), pēc robežsardzes vai VID darbinieku pieprasījuma aizpildīt deklarāciju, ja šī persona ved līdzi skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk.

Deklarācijā būs jānorāda šo līdzekļu izcelsmes avots, naudas pārvadāšanas maršruts un minētās summas izvešanas (ievešanas) mērķis. Par nepatiesu ziņu sniegšanu vai atteikšanos aizpildīt deklarāciju sākumā draud naudas sods — līdz 20 procentiem no summas, kas tiek ievesta (izvesta) pāri LR iekšējai robežai.

Likteņa ironija ir tā, ka Kariņa vārdā nosauktais «kapitālais remonts» skāra arī tos, kuri šo remontu bija tik dedzīgi veikuši: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju un viņa vietnieci. Kaut gan viņu Saeimas apstiprinātās pilnvaras beigsies tikai 2022. gadā, likumprojekts ļauj atbrīvot šīs amatpersonas jau līdz šā gada beigām.

Lai FKTK vadītāji atstātu savus krēslus pēc iespējas ātrāk, viņiem gadījumā, ja abi aiziet līdz 1. augustam, ir apsolīts zelta izpletnis — kompensācija 80 % apmērā no amatpersonu atalgojuma gadā. Citiem vārdiem, Pēteris Putniņš un Gunta Razāne par brīvprātīgu atkāpšanos varēs saņemt līdz 100 tūkstošiem eiro.

Atgādināsim, ka finanšu sektora «kapitālais remonts» sācies ar gandrīz pilnīgu nerezidentu bankas ieguldījumu likvidēšanu. Rezultātā no valsts aizgāja vairāk nekā 9 miljardi eiro.