Latvijā ar C-19 saslimuši atkārtoti, bet Perevoščikovam neesot laika to pētīt

“Viens Latvijas iedzīvotājs sākumā inficējās pirmā uzliesmojuma laika pavasarī, bet otro reizi – tagad rudenī. Tas ir darbinieks no riska grupas – tātad medicīniskās iestādes vai pansionāta darbinieks. Un tur arī bija divas reizes uzliesmojums. Otrs cilvēks pavasarī inficējās ārzemēs, un tagad atkārtoti Latvijā,” pastāstīja Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, abos gadījumos starp inficēšanās gadījumiem pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Kā atkārtoti inficētie pārcietuši otro saslimšanu, vai tā bijusi smagākā vai vieglākā formā, epidemiologs nevarēja pateikt. “Es pats ar viņiem nesazinājos,” viņš piebilda.

Atkārtotā inficēšanās ar SARS-CoV-2 tiek fiksēta ārkārtīgi reti, visā pasaulē šobrīd ir reģistrēti daži desmiti gadījumu, atzina Perevoščikovs.

Atkārtotās inficēšanās gadījumi, kuri aprakstīti pasaules praksē, galvenokārt notikuši pēc trīs un vairāk mēnešiem kopš pirmās saslimšanas. “Lai gan ir ziņojumi par atkārtotu saslimšanu jau 45 dienas pēc pirmās saslimšanas. Pētījumi liecina, ka noturīgā imunitāte saglabājās trīs līdz piecus mēnešus pēc pirmās inficēšanās ar SARS-CoV-2, tajā skaitā pēc vieglākas bezsimptomu infekcijas,” sacīja Perevoščikovs.

Pašreizējie dati liecina, ka cilvēkam, kurš jau pārcietis Covid-19 (pat vieglā formā vai bez simptomiem), atkārtotās saslimšanas risks ir zemāks, ja nākamā inficēšanās ar Covid-19 notiek trīs mēnešu laikā pēc pirmā saslimšanas gadījuma, informēja SPKC pārstāvis.

Ja kontakts ar Covid-19 slimnieku notiek vairāk nekā trīs mēnešus pēc pirmās saslimšanas, jāuzskata, ka cilvēkam ir tikpat liels saslimšanas risks kā jebkurai citai kontaktpersonai, kura iepriekš nebija inficējusies, uzsvēra epidemiologs.

Pasaules mērogā no samērā neliela atkārtotu saslimšanas gadījumu skaita divi ir reģistrēti salīdzinoši labā epidemioloģiskā stāvoklī esošajā Latvijā. Perevoščikovs to skaidroja, pieļaujot, ka daudzās valstīs šim jautājumam pagaidām nevelta lielu uzmanību, šos gadījumus uztver kā faktu, bet neskrien rakstīt zinātniskos rakstus par to.

“Mums ir divi gadījumi, bet nav laika rakstīt zinātnisko rakstu un darīt to zināmu pasaulei. Šī tēma vispār pagaidām ir maz aprakstīta,” norādīja epidemiologs.

Viņš domā, ka patiesībā atkārtotas saslimšanas gadījumu skaits ir lielāks, taču, lai “nokļūtu zinātniskajā publikācijā, ir jāpastrādā, jāpēta katrs piemērs”.

Epidemiologs arī brīdināja, ka pagaidām ir pāragri izdarīt kādus secinājumus – kopš pandēmijas sākuma nav pagājis pat gads.

“Un cilvēki, kuri saslimuši pavasarī, ir ļoti mazs iedzīvotāju procents. Tāpēc šodien pat tīri matemātiski ir ļoti neliela varbūtība, ka kāds no pavasarī saslimušajiem tagad saslims atkārtoti,” norādīja Perevoščikovs.

Taču precīzu datu par imunitātes ilgumu pagaidām nav. Zināms, ka 3–5 mēnešu laikā pēc inficēšanās asinīs ir antivielas, pēc tam to kļūst mazāk. Kā tas ietekmē iespēju inficēties atkārtoti, pašlaik ir grūti pateikt, atzina SPKC pārstāvis.

Saskaņā ar šodienas zināšanām šajā jautājumā arī tiem, kuri jau pārslimojuši Covid-19, vienalga jālieto maska, uzsvēra epidemiologs.