Ko latviešiem darīt ar dzelzs trūkumu organismā, iesaka mediķi (+VIDEO)

Dzelzs ir ļoti būtiska minerālviela organisma kopējā veselībā un labsajūtā. Tā ir nepieciešama skābekļa transportēšanai asinīs, imūnsistēmas uzturēšanai, normālam enerģijas metabolismam, DNS sintēzei, kā arī audu, tostarp muskuļu un nervu sistēmas, augšanai un attīstībai. Kādas pazīmes var liecināt par dzelzs trūkumu organismā un kāpēc tās nedrīkst ignorēt? Stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Dzelzs nodrošina organismā daudzas nozīmīgas funkcijas, tostarp:

-skābekļa transportēšana – dzelzs ir hemoglobīna centrālā sastāvdaļa, kas atrodama sarkanajās asins šūnās un ir atbildīga par

-skābekļa piegādi no plaušām uz visiem audiem un orgāniem, kā arī par oglekļa dioksīda izvadīšanu;

-enerģijas metabolisms – dzelzs ir iesaistīta enerģijas ģenerēšanas procesā no barības vielām un tauku dedzināšanā;

-DNS sintēze – dzelzs piedalās DNS veidošanā un atjaunošanā, kas ir nepieciešama šūnu dalīšanās procesam un normālai organisma attīstībai;

-imūnsistēmas atbalsts – dzelzs ir svarīga imūnsistēmas pareizai darbībai, palīdzot cīnīties ar infekcijām un patogēniem;audu veselība un augšana – šis minerāls ir svarīgs normālai ķermeņa augšanai un attīstībai, kā arī veselīgas ādas, matu un nagu uzturēšanai.

Vai rudenī var aktualizēties dzelzs deficīts?

Rudenī ir vērts pievērst īpašu uzmanību dzelzs līmenim, jo saules gaismas trūkuma un pazeminātas imunitātes dēļ var parādīties slēpta dzelzs deficīta pazīmes, kuras varam noturēt par sajūtām, kas saistītas ar sezonu maiņu, stāsta farmaceits. Tāpēc ir vērts veikt asins analīzi, lai noteiktu dzelzs līmeni un, ja nepieciešams, savlaicīgi sāktu ārstēšanu. Īpaša vērība jāpievērš, ja pamanāt tādus simptomus kā pastāvīgs nogurums un vājums, bāla āda, trausli nagi, matu izkrišana, elpas trūkums pie ierastām slodzēm, reibonis, galvassāpes, aukstuma sajūta rokās un kājās. Sajūtot šos simptomus, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

Jāņem vērā, ka dzelzs deficīts var vājināt imūnsistēmu, izraisot biežas saaukstēšanās un infekcijas, īpaši rudenī un ziemā. Turklāt saules gaismas samazināšanās un apstākļu maiņa rudenī var ietekmēt vispārējo labsajūtu un saasināt vitamīnu deficīta, tostarp dzelzs deficīta, simptomus.

Dažādās dzelzs formas

Dzelzs formu atšķirības ir saistītas ar to ķīmisko sastāvu, biopieejamību (spēju organismā uzsūkties) un ietekmi uz kuņģa un zarnu traktu, skaidro farmaceits K. Čerjomuhins. Hēma dzelzs (no dzīvnieku izcelsmes avotiem) uzsūcas labāk nekā nehēma dzelzs no augiem, bet preparātos helātu formas (piemēram, bisglicināts) tiek uzskatītas par visbiopieejamākajām, jo tie labi uzsūcas un neizraisa blakusparādības. Trīsvērtīgajai dzelzs formai (Fe³⁺) ir maigāka ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, bet bez piedevām tas uzsūcas mazāk nekā divvērtīgais dzelzs (Fe²⁺).

Dzelzs sulfāta forma labi uzsūcas, bet var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, piemēram, sliktu dūšu un diskomfortu. Jutīgāka kuņģa un zarnu trakta gadījumā var būt piemērota dzelzs citrāta forma, kas parasti neizraisa kuņģa un zarnu trakta problēmas. Savukārt dzelzs fumarāts ir organiska forma, kas arī labi uzsūcas, bet var saturēt vairāk elementārā dzelzs un būt nedaudz lētāka. To izmanto ātrai dzelzs līmeņa paaugstināšanai, jo tas satur vairāk elementārā dzelzs, taču uzsūcas nedaudz sliktāk nekā helāts.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Jāievēro piesardzība!

Dzelzs trūkuma simptomus nedrīkstam ignorēt un savlaicīgi jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu simptomu cēloni un uzsāktu ārstēšanu. Vienlaikus jāatceras, ka nav jānodarbojas ar pašārstēšanos, jo arī pārmērīgs dzelzs daudzums organismā var izraisīt dažādas problēmas. Dzelzs uztura bagātinātājus un preparātus nelieto profilaktiskos nolūkos, bet pēc konsultācijas ar speciālistu un nepieciešamības konstatēšanas.

Ja jums ir aizdomas par dzelzs deficītu, ir jākonsultējas ar ārstu, lai diagnosticētu un noteiktu ārstēšanu. Ārsts var nozīmēt asins analīzi, pilnu asins ainu, lai pārbaudītu hemoglobīna līmeni un citus rādītājus. Pirms došanās pie ārsta, var pārskatīt uztura plānu, tajā pēc iespējas iekļaujot dzelzi saturošus pārtikas produktus, piemēram, sarkano un mājputnu gaļu, zivis, pupiņas, lēcas un spinātus.