Kaut Latvija atrodas mērenajā klimatā, vasaras UV kaitē ādai (+VIDEO)

Vasaras laiks var būt īpaši izaicinošs ādai. Nepareizi kopta āda vasarā var saskarties ar paaugstinātu priekšlaicīgas novecošanas un citiem riskiem. Kā saule ietekmē ādas novecošanas procesu, kā ādu pasargāt un kādi faktori ir būtiski ādas veselībai, aizsardzībai un labam izskatam, stāsta dermatoloģe Elīza Sālījuma un farmaceite Ilze Priedniece.

Saule un ādas priekšlaicīga novecošana

Lai arī Latvija atrodas mērenajā klimata zonā, vasaras sezonā ultravioletais (UV) starojums kļūst izteikti intensīvāks un saulainās dienās UV indekss var sasniegt rādītājus 5–8. Indekss atspoguļo, cik augsts ir risks iegūt ādas bojājumu, skaidro dermatoloģe. Pārsvarā šo indeksu veido UVB staru intensitāte ar nelielu UVA ietekmi. Tāpēc vasarā risks iegūt saules apdegumu un veicināt ādas bojājumu ir būtiski augstāks, salīdzinot ar ziemu, kad UV indekss pārsvarā ir 0–1.

UVA starojums ir sastopams visu gadu, arī mākoņainās dienās, taču vasarā tas ir intensīvāks. UVA starojums iekļūst dziļi ādā un, degradējot kolagēna un elastīna šķiedras, veicina priekšlaicīgu ādas novecošanu.

Ādas pakļaušana saulei un saules aizsardzības pasākumu neievērošana pakāpeniski noved pie fotonovecošanas pazīmju parādīšanās. Fotonovecošana ir jēdziens, kas apzīmē priekšlaicīgu ādas novecošanas pazīmju parādīšanos hroniskas saules (UVA) iedarbības rezultātā, piemēram, smalku krunciņu parādīšanos, ādas elastības mazināšanos, nevienmērīgu pigmentāciju, saules plankumus, ādas tekstūras pasliktināšanos, izteiktu kapilāru parādīšanos, stāsta dermatoloģe. Turklāt UV starojums paaugstina ādas vēža attīstības risku.

Ādas aizsardzības neatsveramā nozīme

Ādas aizsardzība no saules ir pamata solis, lai ne vien izvairītos no tās priekšlaicīgas novecošanas, vizuālajām nepilnībām, bet arī rūpētos par tās veselību, uzsver klīniskā farmaceite. Tāpēc saules aizsargkrēmu lietošana ir aktuāla visa gada garumā, arī apmākušās dienās. Izvēlieties ādas tipam piemērotus aizsardzības līdzekļus ar augstu aizsardzību, SPF 50, taču atcerieties, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību, tāpēc jāatceras arī par piesardzību attiecībā uz ilgstošu atrašanos saulē – vasarā no pulksten 10 līdz 16 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē. Vasaras siltajās, saulainajās dienās jāvalkā piemērots apģērbs – viegls un gaišs, no dabīgiem materiāliem (piemēram, lins vai kokvilna), galvai noteikti jābūt nosegtai ar cepuri, kā arī jānēsā saulesbrillēs, lai aizsargātu acis.

Lai arī ādas aizsardzības soļi ir samērā vienkārši, diemžēl tie bieži vien netiek ievēroti vai netiek ievēroti pareizi, stāsta dermatoloģe.

Piemēram, viena no izplatītākajām kļūdām ir izvēlēties saules aizsargkrēmu ar zemu aizsardzību pret UVB starojumu – zemu SPF.

Aizsargfaktoram ir jābūt vismaz SPF 30. Tāpat izplatīta kļūda ir nepārliecināties par to, vai aizsargkrēms ir ar plaša spektra aizsardzību – vai tas pasargā gan pret UVB, gan UVA starojumu (tas tiek atsevišķi norādīts uz iepakojuma). Tāpat aizsargkrēmu lietošanai ir jābūt pareizai – tie jāuzklāj ādai savlaicīgi, nevis jau atrodoties saulē vai tieši pirms došanās ārā. Ieteicamais uzklāšanas laiks parasti ir norādīts uz iepakojuma, taču vidēji tās ir 20–30 minūtes pirms došanās ārpus telpām. Tāpat bieži vien tiek uzklāts pārlieku mazs aizsagkrēma daudzums, kā arī tiek aizmirsts par nepieciešamību atkārtoti uzklāt aizsargkrēmu.

Neaizmirst par mitrināšanu un ūdens uzņemšanu

Ādas mitrināšana ir viens no pamatsoļiem veselas ādas nodrošināšanai. Mitrinošu līdzekļu lietošana atbalsta ādas barjerfunkciju, mazina ādas dehidratācijas un kairinājuma attīstības risku, kā arī vizuāli uzlabo ādas izskatu – āda ir gluda un piepildīta, stāsta dermatoloģe. Vienlaikus ir būtiski uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu – tas nodrošina organisma vispārēju hidratāciju, kas palīdz arī ādai funkcionēt atbilstoši.

Ūdens ir nepieciešams katrai ķermeņa šūnai, un tas veido lielāko daļu no ķermeņa svara, saka klīniskā farmaceite. Trūkstot ūdenim, tiek ietekmēta visa organisma sistēmu darbība. Turklāt ūdens trūkums veicina priekšlaicīgu ādas novecošanu – āda kļūst sausa, zaudē elasticitāti, grumbas kļūst izteiktākas. Tāpēc dienas laikā jāseko līdzi pietiekamai ūdens uzņemšanai (aptuveni 2–2,5 l) atbilstoši katra vecumam, svaram, veselības stāvoklim un fiziskajām aktivitātēm, jo slāpes izjūtam tad, kad ūdens organismam jau ir nepieciešams. Dienas laikā jāpadzeras regulāri un laicīgi, pirms izjūt slāpes. Ūdens izdalās ar sviedriem, elpojot, ar urīnu un fēcēm. Pastiprināti zaudējot šķidrumu – karstā laikā vai sportojot svīstot, paaugstinātas temperatūras, caurejas vai vemšanas gadījumā, ūdens jāuzņem papildus.

Āda, saule un D vitamīns

Vasarā saņemam vairāk saules gaismas – kāpēc vasarā tomēr jāturpina lietot D vitamīns? UVB starojums ierosina D vitamīna sintēzi, taču šis pats starojums izraisa ādas apdegumus un palielina ādas vēža attīstības risku, tādēļ ilgstoša ādas pakļaušana saules iedarbībai šajā nolūkā nebūtu veicināma, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma. Runājot par D vitamīna lomu ādas jaunības un veselības uzturēšanā – D vitamīns ir svarīgs ādas barjerfunkcijai, imūnai regulācijai un brūču dzīšanai.

Ādas šūnām (fibroblastiem, keratinocītiem) ir D vitamīna receptori, un tas ietekmē šūnu attīstību un atjaunošanos. Turklāt D vitamīnam piemīt antioksidanta īpašības, kas mazina oksidatīvo stresu un aizkavē priekšlaicīgu novecošanu, taču tas ir svarīgs vispārējai organisma veselībai, ne vien ādas kontekstā, saka ārste. Pirms D vitamīna uzņemšanas ieteicams noteikt tā līmeni asinīs un konsultēties ar ārstu.

D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, ir nepieciešams normālai muskuļu darbībai, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību, stāsta farmaceite. D vitamīns ir svarīgs nervu, sirds un asinsvadu un hormonālajām sistēmām, arī ādas veselībai. Ir veikti pētījumi par D vitamīna iedarbību uz bioloģisko novecošanu.