Latvijā neizprot daiļā dzimuma pārstāvju ar vecumu saistītās izmaiņas (+VIDEO)

Kaut gan “menopauze” joprojām ir vārds, kuru daļa sabiedrības izsaka čukstus vai kaunīgi nosarkstot, par to runājam arvien vairāk un skaļāk. Kaut arī šim sievietes transformācijas periodam bez ķermeniskām un fizioloģiskām pārmaiņām nāk klāt arī virkne psiholoģisku un emocionālu izaicinājumu, sievietes nereti tos noliedz vai ar tiem samierinās. Kognitīvi biheiviorālā terapeite, Dr. psych. Ilona Krone uzskata, ka ikkatra transformācija nāk ar sava veida sāpēm, taču menopauze ir arī laiks, kad sievietei beidzot fokusā likt sevi un savas vajadzības.

Premenopauze ir pārejas posms pirms menopauzes, kad sākas hormonālās svārstības un sieviete pieredz izmaiņas menstruālajā ciklā – tās kļūst neregulāras, bet nav pazudušas pilnībā. “Menopauzē mēnešreizes pārtrūkst uz visiem laikiem; ja 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas mēnešreizes (kombinācijā ar citām pazīmēm), mēs varam runāt par menopauzi. Jebkurā gadījumā to parasti konstatē ginekologs, jo mēnešreizes var pārtrūkt arī citu iemeslu dēļ, turklāt arī sievietes vecums ir svarīgs faktors”, norāda speciāliste.

“Klāt fizioloģiskām pārmaiņām premenopauzes laikā, piemēram, karstuma viļņiem, sieviete pieredz arī emocionālu un kognitīvu transformāciju, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Vēsturiski par sievietes ķermeni interese ir bijusi mazāka, līdz ar to tikai pēdējos gadu desmitus mēs intensīvi sākam pievērsties menopauzes tēmai un visam, ar ko sieviete saskaras šo pārmaiņu laikā,” stāsta terapeite. “Tā kā par menopauzi joprojām runājam par maz un daļai sabiedrības tā ir tabu tēma, sieviete var saskarties ar sociālo trauksmi – bailēm būt sabiedrībā, arī darbavietā tieši redzamo premopauzes pazīmju dēļ. Nosarkšana un nosvīšana kombinācijā ar tā saukto “smadzeņu miglu”, kas izpaužas kā periodisks fokusa trūkums, var parādīties tik pēkšņi, neparedzami, ka sievietes var justies neērti, nepārliecināti par sevi.” Šajā periodā sievietes var izjust arī pastiprinātu jūtīgumu, aizmāršīgumu, nogurumu.

Tā ir menopauze – tā neesmu es?

Jebkurā gadījumā ir nepieciešama klātienes konsultācija ar speciālistu, lai precīzi un atbilstoši parūpētos par sievietes veselību, taču ir vispārīgas psiholoģiskas pārmaiņas un pazīmes, par kurām varam runāt. “Simptomi, ar kuriem var saskarties premenopauzes vai menopauzes laikā, var tikpat labi būt saistīti ar cita veida veselības izaicinājumiem. Mēs varam pieredzēt, pirmkārt, emocionālas svārstības – no aizkaitināta līdz nomāktam stāvoklim, bet sievietes šajā posmā var saskarties arī ar depresiju,” uzsver speciāliste. “Tradicionāli konservatīvā sabiedrībā sievietes vērtība lielā mērā ir saistīta ar reproduktīvo periodu, līdz ar to – lai gan sievietes vērtība nav mērāma bērnos vai kā citādi, sievietes gribot negribot var justies nepārliecinātas par sevi, izjust neticību saviem spēkiem, savai nākotnei.”

Tā kā premopauze un menopauze nāk ar izmaiņām vielmaiņā, sievietes var pieredzēt svara izmaiņas un ādas un matu veselības problēmas, kas atsaucas uz pašapziņu. “Mēs varam zaudēt pārliecību par to, kas esam, kur slēpjas mūsu spēks un vērtība, tomēr šīs negatīvās sajūtas var būt lielā mērā saistītas ar hormonālām pārmaiņām, kas pastiprina jūtīgumu,” atzīst eksperte.

Pozitīva transformācija

Nonākot līdz premenopauzes un menopauzes vecumam, sieviete dzīvē ir daudz ko sasniegusi, daudz devusi citiem – varbūt ģimenei, darbam, sabiedrībai –, bet šajā mirklī rodas iespēja un iemesls fokusēties uz sevi, kaut arī tīri fizioloģiski pašsajūta periodiski var būt sliktāka. “Jebkura transformācija mūsu dzīvē – kā bērna dzemdēšana, zobu nākšana, augšana, pubertāte – nāk vairāk vai mazāk, bet ar sāpēm, taču vienlaikus šis ir laiks atkal uzmanību pievērst sev,” uzsver terapeite.

Rekomendācijas premenopauzes un menopauzes laikā ir vērst skatu iekšpus – doties pastaigās, nodarboties ar jogu, meditēt, šādi formulējot jaunu attieksmi pret sevi un mācoties sevi mīlēt no jauna. Ir daudzi pozitīvi pieredzes stāsti par sievietēm, kas šajā laikā atradušas ne vien radošas izpausmes, bet arī veiksmīgi mainījušas karjeru, beidzot ļaujot sev darīt to, kam iepriekš nav bijis laika. “Ieraduma dēļ nereti vēlamies saglabāt iepriekšējo kārtību par visām varītēm, bet mums ir jāļaujas transformācijai – no tās nav iespējams izbēgt – un jārod veselīgs skats uz tālāko, meklējot iespējas, nevis negatīvo,” stāsta speciāliste.