Vēstuli parakstījuši Latvijas Sieviešu volontieru biedrība "Vita" un zarnu vēža pacientu biedrības "EuropaColon Latvija" valdes locekļi.
Tā nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS), Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), finanšu ministram, veselības ministram, kā ari aizsardzības ministram un Tiesībsargam.
Vēstulē pacientu organizāciju pārstāvji pievienojas RAKUS darbinieku vēstulē paustajam, ka esošā situācija būtiski iedragā sabiedrības uzticēšanos valsts veselības aprūpes sistēmai.
Vēstulē minēts, ka LOC rekonstrukcijai paredzētās naudas pārdalīšana citiem mērķiem ir nepieļaujama un rada nepieņemamu situāciju.
Autoru ieskatā, finansējuma noņemšana LOC tiešā veidā apdraud savlaicīgu, drošu un mūsdienu prasībām atbilstošu veselības aprūpes saņemšanu, kas ir būtiska visai sabiedrībai kopumā. Tāpat norādīts, ka LOC telpas un apkārtējā vide ir "morāli novecojuša", kas psihoemocionāli pacientiem var radīt izjūtu, ka arī medicīniskā aprūpe netiks saņemta atbilstošā līmenī.
Vēstulē uzsvērts, ka RAKUS un LOC ir stratēģisks aizsardzības un drošības objekts un LOC ēkas kompleksam būtu nenovērtējama nozīme valsts aizsardzības nodrošināšanā, neatliekamās medicīniskās palīdzības, tostarp ķirurģijas sniegšanā.
Onkoloģisko pacientu biedrību pārstāvji lūdz valsts amatpersonām, ministriem un politikas veidotājiem izpildīt dotos solījumus, nodrošināt drošību un veselības aprūpes ilgtspēju, kā arī aktīvi iesaistīties, lai kopēji rastu tūlītēju risinājumu ar skaidri noteiktiem finansējuma piešķīruma un LOC rekonstrukcijas īstenošanas termiņiem.
Kā vēstīts, maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.
RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks aģentūrai LETA tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.
Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.
Pēcāk Abu Meri apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.
Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.
RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi - Valts Ābols un Jolanta Roze. Savukārt slimnīcas valdē darbu turpina trīs valdes locekļi - Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri