Eksperti: «Šodien daudziem vairs nav spēka pat no rīta celties» (+VIDEO)

Latvijas eksperti atzina – lai gan aizvadītajos gados psihiskās veselības tēma vairāk atspoguļota medijos, rīkoti pasākumi, cilvēki kļuvuši zinošāki un vairāk uzticas speciālistiem, tomēr daļā sabiedrības joprojām valda aizspriedumi un izpratnes trūkums par psihiskās veselības nozīmi, un tas kavē vēršanos pēc palīdzības. “Šie stereotipi ir stipri dzīvi, bet mums tie jālauž ar savu attieksmi, jauniem pakalpojumiem, iespējām, kas parādās, lai cilvēki saņemtu mūsdienīgu ārstēšanu un no tās nebaidītos. Turklāt ne katram pacientam ir vajadzīga psihiatra palīdzība – lai mēs varētu palīdzēt tam apjomam, kam tas ir nepieciešams, speciālistiem profesionāli savā starpā jāstrādā un domāju, ka šajā ziņā viss iet uz labo pusi,” pauda Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatrs.

Marija Ābeltiņa, psiholoģijas zinātņu doktore, klīniskā psiholoģe, sertificēta kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un supervizore raksturoja, ka pie viņas vēršas cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nejūtas labi – daži nespēj darīt to, ko agrāk, citi izjūt nepatiku pret sevi, nespēju paveikt iecerēto, vēl citi nonākuši krīzes situācijā vai gluži pretēji – nāk ar pārliecību: “Man nekas nekaiš, mani te atsūtīja ģimenes locekļi!”, bet ikvienam no viņiem šī sarunas stunda jau sākotnēji ir ļoti nozīmīga. “Pirmā lieta, ko es vienmēr atgādinu – nemelot sev, ka viss ir kārtībā, ka tas man tikai tā rādījās. Ir svarīgi problēmu atzīt, un tad jau var spert nākamo soli, meklēt palīdzību.”

Eksperti atgādina – psihiskās veselības sarežģījumi var slēpties aiz miega traucējumiem, pārmērīga noguruma, trauksmes, baiļu sajūtas, interešu, enerģijas zuduma, arī attiecību pasliktināšanās ģimenē, darbā.

Evita Lārmane, farmaceite, darba ikdienā novērojusi, ka daudzi cilvēki izjūt stresu, nespēj atpūsties. Jau pēc sarunas, izturēšanās, ja klienti atgriežas atkārtoti, lai iegādātos nomierinošus līdzekļus, varot noprast signālus, ka nepieciešama profesionāla palīdzība, ko farmaceiti arī mudina saņemt pie speciālista: “Mēs nereti redzam, ka cilvēki ilgstoši lieto uztura bagātinātājus, bet trauksme saglabājas. It kā cilvēkam pašam būtu jāsaprot, ka jāārstējas, bet tā tomēr ir arī līdzcilvēku atbildība.”

Būtiski ir atbalstīt cilvēkus, kuri saskaras ar psihiskās veselības sarežģījumiem, ikdienā runāt par šiem jautājumiem atklāti runāt ģimenē, ja pat reizēm tas nozīmē pajautāt tieši: “Vai esi nolēmis īstenot pašnāvību?” sacīja Irena Cepurīte, mentālās veselības atbalsta biedrības “Ogle” līdzdibinātāja. “Diemžēl šodien daudziem kādu iemeslu dēļ izveidojusies dzīvē situācija, ka viņiem vairs nav spēka pat no rīta celties un darīt ierastās lietas, tādēļ līdzcilvēkiem ir ļoti nozīmīga loma, lai šādam cilvēkam palīdzētu atrast iespēju apmeklēt ārstu, pārliecināties, ka viņš nonāk drošībā,” pauda Irena Cepurīte.

Jau vēstīts, ka desmitā daļa iedzīvotāju savu psihisko veselību pēdējā gada laikā vērtē kā sliktu. Savukārt trauksmi vai panikas lēkmi izjutuši 44 % – tā atklāts Latvijā veiktajā aptaujā.