Kas jāzina par mikoplazmas baktērijas izraisītu pneimoniju?

Šosezon biežāk tiek runāts par mikoplazmas baktērijas izraisītas pneimonijas izplatību. Kādi ir galvenie šāda veida pneimonijas iemesli un atšķirības no tipiskās pneimonijas, ārstēšana un atlabšanas process? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane.

Mikoplazmas pneimoniju izraisa baktērija Mycoplasma pneumoniae, kas izplatās šķaudot un klepojot, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Šī baktērija nepārtraukti mainās, tāpēc attīstās rezistence pret plaši lietotajām antibiotikām. Galvenā atšķirība no tipiskas pneimonijas ir tā, ka pret mikoplazmas pneimoniju nav efektīvas penicilīna grupas antibiotikas. Jau iepriekš, 2018. un 2019.gadā, Latvijā ir bijuši mikoplazmas pneimonijas uzliesmojumi, tomēr Covid-19 pandēmijas laikā tā norima, bet šosezon atgriežas ar jaunu sparu. Biežāk ar mikoplazmas pneimoniju slimo bērni un jaunieši. Daudzi to pārslimo viegli, tomēr radītā imunitāte nav ilgstoša un jau drīz var saslimt vēlreiz. Šobrīd mikoplazmas pneimonijas vilnis joprojām turpinās - to apliecina gan statistikas dati, gan arī situācija praksē, saka ārste.

Jāatceras, ka slimības pārnešanu veicina ciešs kontakts ar inficētām personām. Tādēļ, lai izvairītos no inficēšanās, pietiekami bieži jāmazgā rokas, jāvēdina telpas un jārūpējas par imunitātes stiprināšanu kopumā.

Slimības sākums ir pakāpenisks - var būt nogurums, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, kakla sāpes, sauss mokošs klepus. Ja simptomi pasliktinās vai neuzlabojas dažu dienu laikā, parādās elpas trūkums, sāpes krūtīs, paaugstināta temperatūra, ir jāvēršas pie ārsta, uzsver Z. Zitmane. Saslimšanas gadījumā ar ārstu noteikti jāsazinās arī gados vecākiem cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem.

Mikoplazmas baktērijas izraisīto pneimoniju diagnosticē pēc raksturīgajiem klīniskajiem simptomiem, ārsts var saklausīt auskultējot plaušas pneimonijai raksturīgos trokšņus, var veikt plaušu rentgenu, kaut gan mikoplazmas pneimonijas radioloģiskie simptomi var būt mainīgi, nespecifiski un grūti novērojami. Arī laboratoriskajos izmeklējumos izmaiņas var būt mērenas un nav informatīvas. Visprecīzāk mikoplazmu var noteikt nazofaringeālajā uztriepē, bet ne visās ambulatorajās praksēs tās ir pieejamas. Savukārt mikoplazmu antivielu noteikšanu asins analīzēs izmanto stacionāros.

Galvenā atšķirība mikoplazmas baktērijas izraisītas pneimonijas ārstēšanai no tipiskās ir lietojamās antibiotikas, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Uz mikoplazmas pneimoniju neiedarbojas penicilīna grupas antibiotikas, tāpēc ārstēšanai tiek lietotas tādas antibiotikas, kas pieder makrolīdu antibiotiku grupai. Ja arī šīs antibiotiku grupas antibiotikas neiedarbojas, tad pielieto tetraciklīna grupas antibiotikas.