6 iemesli, kādēļ ziemā jādzer pietiekami daudz ūdens (+VIDEO)

Veselība
VS.LV 18:15, 21.01.2025 0

Uz vienu kilogramu ķermeņa svara diennaktī ir jāuzņem 30 mililitri.

 

Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā. Sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane uzsver, ka tas ir mīts, un skaidro, kāpēc ziemas sezonā par ūdens dzeršanu jāpiedomā jo īpaši rūpīgi.

„Galvassāpes, vājums un nogurums, sasprēgājušas lūpas, sausa mute, āda vai acis, tumšs urīns un vēdera aizcietējumi – šīs ir pazīmes, kas var liecināt, ka ūdens netiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Ūdens ir vitāli svarīgs organisma darbībai un ietekmē teju visas ķermeņa funkcijas – no optimālas vielmaiņas un smadzeņu darbības līdz pat mirdzošai sejas ādai un labai pašsajūtai kopumā. Turklāt ziemas sezonā pietiekama šķidruma uzņemšana ir jo īpaši būtiska imunitātes stiprināšanai un cīņai pret saslimšanām, jo ūdens palīdz gan uzlabot organisma šūnu darbību, kas ir svarīga, lai pasargātos no dažādām baktērijām, gan palīdz ķermenim dabiski izvadīt toksīnus, kas, paliekot organismā, var izraisīt saslimšanu,” stāsta aptieku tīkla sertificētā farmaceite, papildinot, ka vien katrs otrais jeb 48 % Latvijas iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz 1,5 līdz 2 litrus ūdens – šādu statistiku atklāj Latvijas Veselības indeksa pētījums.

1. Aukstā laikā samazinās slāpju sajūta, tomēr organisms zaudē šķidrumu arī ziemā – ar izelpu, urīnu un svīstot zem siltajām apģērba kārtām. Tāpēc jāparūpējas par sistemātisku ūdens rezervju atjaunošanu, negaidot slāpju signālus.

2. Zems mitruma līmenis. Sausais gaiss, kas iekštelpās nereti ir apkures sezonā, var izraisīt pastiprinātu ādas, elpceļu un gļotādu mitruma zudumu, kā arī veicināt elpceļu infekcijas. Lai no tā izvairītos, nepieciešams gādāt gan par regulāru telpu vēdināšanu un mitrināšanu, piemēram, izmantojot gaisa mitrinātāju, gan uzņemt šķidrumu iekšķīgi un neaizmirst arī par ķermeņa ādas mitrināšanu, tostarp ar mitrinošajiem krēmiem, termālā ūdens aerosoliem un labu lūpu balzamu.

3. Ziemas aktivitāšu izraisīts šķidruma zudums. Pastaiga svaigā gaisā, slidošana, slēpošana un ikviena cita fiziskā aktivitāte veicina svīšanu, tikai aukstā laikā un drēbju slāņos tas var būt mazāk pamanāms. Tāpēc termoss ar siltu dzērienu var lieti palīdzēt parūpēties par šķidruma rezervju atjaunošanu.

4. Ūdens palīdz saglabāt siltumu. Ūdens ir nepieciešams optimālai ķermeņa termoregulācijai – dehidratācija var negatīvi ietekmēt ķermeņa spēju regulēt temperatūru, tā to padarot neaizsargātāku pret aukstumu.

5. Imunitātes stiprināšana. Aukstākajā gadalaikā, kad apkārt klejo vīrusi un ir paaugstināts saslimšanu risks, pietiekama hidratācija palīdz ķermenim cīnīties pret infekcijām, palīdzot izvadīt toksīnus un stiprināt imūnsistēmu.

6. Atjaunošanās svētku periodā. Ziemassvētku mielasti, Jaungada dzirkstošie dzērieni un ne mazums citu pasākumu – arī svētkos nedrīkst aizmirst par ūdens uzņemšanu, jo alkohols dehidrē, savukārt treknu un sāļu ēdienu pārstrādei nepieciešams vairāk šķidruma, lai atvieglotu gremošanas procesus. Ūdens palīdz atjaunot līdzsvaru un atbalsta organisma detoksikāciju, uzlabojot pašsajūtu.

„Dienā nepieciešamais šķidruma daudzums katram var atšķirties atkarībā no aktivitātes līmeņa un individuālā svara, bet parasti tiek rēķināts, ka uz vienu kilogramu ķermeņa svara diennaktī ir jāuzņem 30 mililitri ūdens. Ūdens jādzer regulāri, negaidot slāpju sajūtas iestāšanos, jo tobrīd organisms jau ir viegli atūdeņojies. Ja ziemā grūti uzņemt tik daudz dzeramā ūdens, tad šķidruma uzņemšanu var dažādot, gatavojot siltos dzērienus, piemēram, pievienojot siltam ūdenim šķēlīti citrona, ingveru vai dzērvenes. Tāpat lieti noderēs zāļu tējas un pārtika ar augstu ūdens saturu, piemēram, dārzeņi, augļi, zupas un buljoni. Tāpat nedrīkst aizmirst par pietiekamu šķidruma uzņemšanu saslimšanu laikā, kā arī pēc tām atbalstīt organisma atveseļošanos, uzņemot dzērienus ar elektrolītiem – farmaceits aptiekā piedāvās konkrētajai vajadzībai atbilstošāko sastāvu,” papildina farmaceite.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Bērna mošanās naktī: biežāk uzdotie vecāku jautājumi (+VIDEO)

Ļoti svarīgs ir laiks, kad gulētiešanas rutīnu uzsāk.

Veselība Viss, kas jāzina pirms vizītes pie zobārsta

Zobu veselība ir būtiska mūsu kopējās labsajūtas sastāvdaļa, un regulāra zobārsta apmeklēšana ir viens no svarīgākajiem soļiem tās saglabāšanā.

Veselība Austrumu slimnīcas vadošie ginekoloģijas speciālisti izglītos sievietes (+VIDEO)

Kolposkopija ir diagnostikas metode, kuras laikā tiek padziļināti izmeklēts dzemdes kakls.

Veselība Kā rīkoties, ja uzmetusies aukstumpumpa: skaidro farmaceite (+VIDEO)

67% jeb gandrīz 3,7 miljardi pasaules iedzīvotāju, kas jaunāki par 50 gadiem, ir inficēti ar 1. tipa herpes simplex vīrusu.

Lasiet arī

Sabiedrība Jēkabpilī ūdens līmenis Daugavā krītas

Ūdens līmenis Daugavā krītas gan Zeļķos, gan Jēkabpilī, informē Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis (LZP).

Sabiedrība Latvijas upēs turpinās ūdenslīmeņa kāpums

Latvijas upēs turpinās ūdenslīmeņa kāpums - ir plaši applūdušas upju palienes un zemākās vietas, spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

Sabiedrība Ūdens līmenis Lielajā Juglā divās nedēļās cēlies par trim metriem

Oktobra lietavu ietekmē ūdens līmenis straujāk cēlies Vidzemes upēs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Interesanti fakti Vēsākais ūdens peldvietās ir Rīgas līča Kurzemes piekrastē un Jūrmalā

Zemākā ūdens temperatūra Latvijas peldvietās sestdienas rītā ir Rīgas līča Kurzemes piekrastē un arī Jūrmalā, bet augstākā - ezeros un upēs Latgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.