Ministrs: Farmācijas nozares pārstāvji savās prasībās nonākuši pretrunās

Pēc ministra paustā, sarunas un diskusijas ar nozari notika gan tikšanās formā, gan atbildot uz konkrētiem jautājumiem vēstulēs. Ar nozari ticis vairākkārt diskutēts par konkrētiem priekšlikumiem, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi visām zālēm.

VM piekrīt, ka PVN samazināšana zālēm bijis "viens no kompleksas pieejas risinājumiem", tādēļ sniedza savu priekšlikumu Nodokļu politikas koordinēšanas grupai, kas vērtēja kopējo nodokļu pārskatīšanu Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā.

"Lai arī jāatzīmē, ka par samazinātā PVN apmēru medikamentiem ir atšķirīgi viedokļi gan pašas nozares, gan ekspertu vidū, VM turpinās aktualizēt savu priekšlikumu arī šogad un, gatavojot nākamā gada budžetu, vēlreiz piedāvās vērtēt iespēju noteikt samazinātu PVN likmi medikamentiem," norādīja ministrs.

Komentējot nozares pārstāvju priekšlikumu papildināt kompensējamo medikamentu grozu, VM norāda, ka "pat sarežģītā budžeta sastādīšanas procesā" 2025.gadā šim mērķim papildu tika piešķirti 21,6 miljoni eiro.

Savukārt PVN likmes nepiemērošana farmaceitiskajam pakalpojumam bija vienošanās ar nozari, apstiprinot jaunā zāļu uzcenojuma modeli, un VM šo solījumu ir izpildījusi, uzstāj ministrs.

Kā norādīja Abu Meri, ministrija ir sagatavojusies pārmaiņu ieviešanai un pašlaik monitorē operatīvo situāciju, kopā ar nozari un ekspertiem strādājot pie farmaceitu pakalpojuma tālākas attīstīšanas. Tāpat ekspertu grupā ir definēti kritēriji pārmaiņu ietekmes uz aptieku darbību izvērtēšanai.

"Objektīvai izmaiņu ietekmes novērtēšanai ir nepieciešams laiks, to nevar darīt trešajā dienā pēc regulējuma spēkā stāšanās", uzsvēris ministrs. Par jaunā regulējuma izmaiņu ieviešanas rezultātiem VM informēšot pēc gada.

"Nenoliedzu, ka zāļu pieejamības uzlabošanā ir vēl daudz darāmā, tāpēc esmu atvērts jebkuriem konstruktīviem priekšlikumiem un sarunām," pauda Abu Meri.

Jau ziņots, ka valdība pagājušā gada16.jūlijā apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, lai sekmētu recepšu zāļu cenu kritumu.

Zāļu uzcenojumu reforma stājās spēkā šogad 1.janvārī, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no 2024.gada 1.novembra. Pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos 1.janvārī.

VM iepriekš aģentūrai LETA minēja, ka jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā ir viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksēts uzcenojums trīs cenu grupās aptiekām.

Atbilstoši jaunajam zāļu cenu modelim lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,5 eiro apmērā. Tāpat ieviesta recepšu apkalpošanas maksa - iedzīvotājiem ir jāsedz 0,75 eiro par recepti, bet vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.

Ražotāju zāļu cena nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.