Eksperti: šobrīd Latvijas medikamentu apgādes nozarē valda haoss (+VIDEO)

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene atklāja, ka situācija janvāra sākumā aptiekās ir kritiska: "Vēl decembra pēdējās darba dienās saņēmām jaunus līgumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD), kas draud ar apjomīgiem sodiem, ja no 1.janvāra būs kāda kļūda. Taču ministrija nerēķinās ar to, ka jaunā sistēma uzreiz nevar būt ideāla un aptiekām ir vajadzīgs laiks pielāgoties un rodas izmaksas. Turklāt mazākajās aptiekās, kurās nav apjomīgu elektronisko sistēmu, pārcenošana visām zālēm ir jāveic manuāli.

Tāpēc ir aptiekas, kas janvāra pirmajās dienās var būt pat klientiem slēgtas, lai farmaceiti var šo darbu paveikt un nesaņemtu ministra draudos pieminētos sodus. Turklāt reformas rezultātā ražotāju cenas virknei zāļu ir augušas, īpaši lētāko recepšu zāļu segmentā, bet pacienti prasa ministra solīto samazinājumu un farmaceitiem ir jāuzklausa papildus negācijas. Pretēji solītajam joprojām nav atrisināts jautājums par PVN farmaceitiskajiem pakalpojumiem, kā arī nav izpildīts uzdevums par jauniem farmaceita pakalpojumiem aptiekās un kritēriju izveidošanu, kurus izmantot jaunās sistēmas ietekmes novērtēšanai uz maziem uzņēmumiem. Vienlaikus ministrija nav arī skaidri atbildējusi, kurš sedz zāļu piegādes izmaksas no lieltirgotavas līdz aptiekai. Ministrija ir pieņēmusi sasteigtus lēmumus - nav ieklausījusies nedz profesionālo organizāciju, nedz arī uzņēmumus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju viedoklī. Par lēmumu sekām, visticamāk, atbildīgo valsts pusē nebūs, bet no tā cietīs arī pacienti."

Arī Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens uzsver, ka šobrīd medikamentu apgādes nozarē valda neziņa. Jaunā sistēma ir pārāk neskaidra un "zaļa", tādēļ ārvalstu ražotāji, izmantojot sev labvēlīgo situāciju, ka viss ministrijas fokuss bijis vērsts uz aptiekām un apgādes uzņēmumiem, ceļ medikamentu cenas (saskaņā ar ZVA datiem laika periodā no 2024.gada janvāra līdz novembrim ražotāji ir deklarējuši cenu paaugstinājumu 718 zālēm), kas gala cenā patērētājam veido līdz pat 75%. Būtiski samazinātie apgādes uzņēmumu uzcenojumu griesti lielai daļai medikamentu nemaz nesedz faktiskās piegādes izmaksas, turklāt situāciju pasliktina arī 2025.gada budžetā iestrādātie pasākumi, kas akcīzes nodokļa pieauguma degvielai un kurināmajam dēļ ievērojami sadārdzinās transportēšanas un loģistikas pakalpojumus. "Zāļu apgādes uzņēmumi ir tie, kuri ik dienu veic piegādes no savām noliktavām uz aptiekām, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm visā Latvijā. Dienā tiek veikti vairāki tūkstoši tiešo piegāžu, nekavējoties reaģējot arī uz individuāliem pasūtījumiem. Pie esošās sistēmas šādu pakalpojumu līmeni nodrošināt nebūs iespējams, tāpēc aicinām arī aptiekas un ārstniecības iestādes vairāk plānot zāļu pasūtījumus uz priekšu, lai varam no savas puses nodrošināt zāļu piegādi laikā un apjomā," saka J.Lībķens.

Lai novērstu turpmāku situācijas eskalāciju un nodrošinātu zāļu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem ilgtermiņā, nozares pārstāvji aicina atbildīgo VM un veselības ministru Hosamu Abu Meri:

1. VM nekavējoties virzīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai aptiekām nebūtu papildu izmaksas, piemērojot samazināto PVN likmi farmaceitiskajiem pakalpojumiem.

2. Garantēt vismaz 3 mēnešu pārejas periodu.

3. Veikt ražotāju cenu politikas izvērtējumu, publiskot ražotāju cenas un ieviest kontroles mehānismus, lai ieviestu ražotāju uzcenojumu griestus un nepieļautu nepamatotu cenu kāpumu, kas turpinās jau vairākus mēnešus.

4. Paplašināt kompensējamo medikamentu grozu, paplašinot diagnožu grupas un medikamentu skaitu.

5. Pārskatīt noteiktos maksimālos izmaksu griestus aptiekām un apgādes uzņēmumiem, lai tie segtu reālās izmaksas, paredzot regulāru indeksāciju.

6. Jādiferencē apgādes izmaksas dažādiem medikamentiem, ņemot vērā īpašās prasības to uzglabāšanai un pārvadāšanai.

7. Novērtēt farmaceita pakalpojumu un noteikt pakalpojuma maksu katrā recepšu zāļu izsniegšanas gadījumā.

8. Jāatceļ prasība ražotāju cenas pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas līmenim, jo virknē gadījumu šo prasību nav iespēju izpildīt arī pašas valsts piemēroto nodevu dēļ.

9. Jāatceļ esošais regulējums par ražotāju cenu piedāvāšanu publiskajos iepirkumos, jo šo prasību nav iespējams nodrošināt, ja ražotājs nepiedalās publiskajā iepirkumā. Jāapsver iespēja noteikt, ka ražotājam ir pienākums zāles kompensācijas sistēma ietvaros izplatīt par zemāku cenu, ja tiek konstatēts, ka publiskajos iepirkumos ražotāja zāļu cena ir zemāka par KZS cenu.

10. Samazināt PVN likmi zālēm un paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu.

Farmaceitiskās nozares pārstāvji norāda, ka reformas izstrādes un ieviešanas process ir bijis nepieņemams un attiecīgi prasa tūlītējus risinājumus, lai to labotu, nevis jaunus solījumus. Esošā izpildījumā reforma ne tikai neveicina zāļu cenu samazināšanos ilgtermiņā, bet radījusi pat pretēju efektu un ilgtermiņā apdraudēs arī zāļu kopējo pieejamību Latvijā, kas jau šobrīd ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka argumentētas un konstruktīvas diskusijas vai konsultācijas reformas ieviešanas procesā ar nozari nav bijušas, LNZAA atsevišķi vēl 2024.gada nogalē aicinājusi veselības ministru Hosamu Abu Meri tikties arī klātienē kādā no zāļu apgādes uzņēmumiem, lai ministru iepazīstinātu ar zāļu apgādes procesu Latvijā un apjomīgo, kā arī sarežģīto ikdienas darbu, ko nodrošina nozares uzņēmumi, lai Latvijas pacientiem nodrošinātu zāļu pieejamību no ražotājiem visā pasaulē.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) līdz 2025.gada 3.janvārim apkopotajiem datiem zāļu ražotāji lielākajai daļai (84%) jeb vairāk nekā 3 tūkstošiem recepšu zāļu deklarēto cenu nav mainījuši, 4% gadījumu deklarētās recepšu zāļu cenas samazinātas, bet tikai 3% - paaugstinātas.

No šī gada 1.janvāra spēkā stājusies prasība, ka zāļu ražotāja noteiktā recepšu zāļu cena Latvijā nedrīkst būt lielāka par tādu pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā. Ražotājs zāļu cenu drīkst paaugstināt tikai vienu reizi 12 mēnešos.

Lai samazinātu recepšu zāļu cenas un padarītu zāles pieejamākas pacientiem, tai skaitā ievērojami samazinātu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus recepšu zālēm, no šī gada 1.janvāra ir spēkā jauna kārtība zāļu cenu veidošanā. ZVA dati liecina, ka pērn ražotāju deklarēto zāļu cenu izmaiņas bijušas līdzīgas kā iepriekšējos gados.

Zāļu ražotāji no kopumā 3547 recepšu medikamentu pērn cenu paaugstinājuši 287 recepšu medikamentiem, bet samazinājuši 209 recepšu medikamentiem. Savukārt 2023.gadā ražotāja cena paaugstināta 399 no kopumā 3696 recepšu medikamentiem. Zāļu ražotāji 2023.gadā cenu samazinājuši 245 recepšu medikamentiem.

Veselības ministrija, Veselības inspekcija, ZVA un Nacionālais veselības dienests nepārtraukti seko līdzi un uzrauga zāļu cenu izmaiņas.

Biežāk uzdotie jautājumi par jaunajām zāļu cenām recepšu medikamentiem ir pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē.

2025.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem".