"Līdzīgi kā par mašīnu ir jārūpējas no tās iegādes brīža, arī par veselību jādomā visa mūža garumā, - vietnē medicine.lv pauž urologs, andrologs Andris Ābele, -Tas nenozīmē, ka vienmēr jādodas pie ārsta un jāmeklē problēmas, taču ieteicams veikt veselības pārbaudes vismaz reizi gadā, sākot jau no 20 gadu vecuma".
Šajā vecumā pārbaudes ir minimālas — jāizmēra asinsspiediens, jāpievērš uzmanība ādas veidojumiem, ja tādi ir, un obligāti reizi mēnesī jāveic sēklinieku pašpārbaude. Vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem tas ir īpaši svarīgi, jo šajā periodā ir paaugstināts sēklinieku audzēju risks. Papildus ieteicams veikt asins analīzes, lai pārbaudītu holesterīna un cukura līmeni, kā arī urīna analīzes seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanai. Laiku pa laikam būtu vēlams veikt vēdera ultrasonogrāfiju. Parasti šīs pārbaudes var veikt pie ģimenes ārsta. Tomēr ir jārēķinās ar to, ka ģimenes ārsti ne vienmēr ir pieejami vai arī viņiem nav pietiekami daudz laika nodarboties ar jauniešiem. Tāpēc katram vīrietim būtu jāatrod savs uzticamais ārsts. Tas var nebūt tikai urologs vai ģimenes ārsts — dažiem tas varētu būt dermatologs, kardiologs vai gastroenterologs. Svarīgi ir atrast speciālistu, ar kuru var brīvi apspriest arī šķietami maznozīmīgas veselības problēmas.
Palielinoties vecumam, pieaug nepieciešamība pēc papildu veselības pārbaudēm un skrīninga. Jau 30-40 gadu vecumā papildus iepriekš minētajām pārbaudēm ir jāpievērš uzmanība sirds un asinsvadu veselībai. Regulāri jānosaka holesterīna līmenis, un, ja nepieciešams, jāpārbauda asinsvadi, īpaši, ja ģimenē ir bijuši sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumi. Šajā vecumā ieteicams arī veikt redzes un dzirdes pārbaudes, ja parādās kādas izmaiņas.
Vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem uzmanība jāpievērš prostatas veselībai, īpaši aktuālajai tēmai par prostatas audzēju profilaksi. Jau no 45 gadu vecuma ieteicams noteikt PSA (prostatas specifiskā antigēna) līmeni, īpaši, ja ģimenē ir bijuši prostatas vēža gadījumi. Ja kādam ģimenē ir diagnosticēts prostatas audzējs, skrīningu jāsāk piecus gadus agrāk nekā šis gadījums. Papildus tam nepieciešams veikt asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju reizi gadā un pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riskus, kā arī pievērst uzmanību ādas veidojumiem. Ja novērojat kādas izmaiņas ādā, jākonsultējas ar dermatologu.
50-60 gadu vecumā viss iepriekšminētais joprojām ir aktuāls, taču īpaša uzmanība jāpievērš PSA pārbaudei, ko šajā vecumā vajadzētu veikt reizi gadā, pat ja ģimenē nav prostatas vēža gadījumu. Ieteicams arī veikt vēdera ultrasonogrāfiju un kolonoskopiju reizi divos gados, lai izslēgtu zarnu vēzi. Tiem, kas smēķē, šajā vecumā reizi gadā ieteicams veikt plaušu datortomogrāfiju.
Pēc 60 gadu vecuma papildus iepriekšminētajām pārbaudēm jāpievērš uzmanība kaulu veselībai, jo šajā vecumā pieaug osteoporozes un lūzumu risks. Lai novērtētu kaulu blīvumu, ieteicams veikt osteodensitometriju (DEXA), kas ļauj savlaicīgi atklāt kaulu trauslumu un veikt nepieciešamos profilakses pasākumus.
Kopumā par veselību jādomā tāpat kā par automašīnu — reizi gadā veikt pārbaudes, pat ja nav nekādu sūdzību. Regulāras veselības pārbaudes ir svarīgas arī jaunībā, lai laikus atklātu iespējamās novirzes. Pamata izmeklējumus var veikt pie ģimenes ārsta, kurš, izvērtējot rezultātus, var norīkot pie nepieciešamā speciālista, piemēram, urologa, kardiologa vai gastroenterologa. Tā tiek nodrošināta savlaicīga diagnostika un, ja nepieciešams, atbilstoša ārstēšana, novēršot veselības problēmas pirms to saasināšanās.
Pat tad, ja vīrietis ir pārtraucis smēķēšanu, viņš joprojām pieder pie riska grupas, īpaši attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām. Arī bijušajiem smēķētājiem ir svarīgi regulāri sekot līdzi veselības rādītājiem: kontrolēt asinsspiedienu, noteikt holesterīna un cukura līmeni, kā arī uzturēt normālu ķermeņa svaru. Pēc 55 gadu vecuma ieteicams veikt plaušu datortomogrāfiju, lai laikus atklātu iespējamās izmaiņas vai aizdomīgus veidojumus, kas varētu liecināt par plaušu vēzi. Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem vīriešiem visā pasaulē, un vairumā gadījumu tas ir tieši saistīts ar ilgstošu smēķēšanu. Tāpēc savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai uzlabotu ārstēšanas izredzes un novērstu nopietnas komplikācijas.
Pirmais solis vienmēr ir asins analīze – PSA tests, kas tiek veikts, ņemot asins paraugu no vēnas. Tomēr jautājums, ko darīt ar rezultātiem, nav tik vienkārši atbildams, un to izvērtēt varēs tikai urologs. PSA vērtības interpretācija nav tik vienkārša kā varētu šķist, raugoties tikai uz laboratorijas noteiktajām normām. Teorētiski PSA līmenis zem četriem nanogramiem mililitrā tiek uzskatīts par normālu, bet paaugstināts līmenis virs četriem nanogramiem rada daudz jautājumu. Tomēr PSA vērtību nevar vērtēt izolēti. Jāņem vērā ne tikai pats PSA mērījums, bet arī vīrieša vecums, prostatas izmērs, blakus slimības, lietotās zāles un iepriekš veiktās operācijas. Tikai saliekot kopā visus šos faktorus kopā, varēs izdarīt secinājumus, vai konkrētā PSA vērtība liecina par paaugstinātu prostatas vēža risku. Šo kompleksu izvērtējumu var veikt tikai urologs, ņemot vērā visus pacienta individuālos aspektus.
"Mans ieteikums, ja PSA līmenis ir paaugstināts, nekrist izmisumā, bet gan doties pie urologa, kurš izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus. Paaugstināts PSA līmenis ne vienmēr nozīmē prostatas vēzi. PSA ir orgānspecifisks, nevis audzēja specifisks marķieris, tāpēc tā vērtība var būt ietekmēta dažādu faktoru dēļ. Svarīgi atcerēties, ka PSA norma mainās atkarībā no vecuma. Piemēram, 70 gadu vecumā PSA līmenis līdz 6 nanogramiem mililitrā vēl nav satraucošs, bet 40 gadu vecumā PSA vērtībai nevajadzētu pārsniegt 2.5 nanogramus mililitrā. Jāņem vērā arī citi rādītāji, lai varētu noteikt, kas ir darāms tālāk", - tā A.Ābele.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri