Aizvien pieaug to cilvēku skaits, kuri jau pārsnieguši 80 gadu slieksni (+VIDEO)

“Sirds veselība sākas ar audzināšanu. Mums ir jābūt paraugam saviem bērniem. Bērni ir uzņēmīgi un arī ļoti tieši – ja pareizi māca, kādā brīdī viņi labi uztver,” kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka katram jāsniedz paraugs saviem un citiem bērniem.

Sabiedrības dzīvildze Latvijā pakāpeniski palielinās, profesora pacientu lokā aizvien pieaug arī to skaits, kuri jau pārsnieguši 80 gadu slieksni un liela nozīme ir pieejamai medicīnai, zālēm. Sabiedrībā nereti ir ģimenes, kurās ir četras paaudzes, līdz ar to vairāk ģimenē cilvēku, kuriem jāiesaistās, lai veselība būtu labāka, piemēram, bērni jāved sportot, utt.

Veicot iedzīvotāju paradumu un izpratnes aptauju, mazkustīgu dzīvesveidu kā draudu sirds veselībai saskata 74% Latvijā aptaujāto iedzīvotāju; 70% uzskata, ka to negatīvi ietekmē augsts stresa līmenis un trauksme, 62% – ka smēķēšana, 51% – ka alkohola lietošana, 46% – pārslodze darbā un 45% kā nozīmīgu riska faktoru novērtējuši nepietiekamu miegu.

Taču iedzīvotāji maz izprot dažādu vides faktoru ietekmi uz sirds veselību – tikai 10% no aptaujas dalībniekiem minējuši vides piesārņojumu, 4% – uzturēšanos nevēdinātās telpās. Apkārtējās vides piesārņojuma draudus salīdzinoši vismazāk saskata Rīgā – tikai 8%, kamēr Latgalē tādu ir 13%. Par pārslodzi darbā kā par potenciālo riska faktoru sirdij, mazāk informēti jaunieši – 37%, bet visvairāk – cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (56%).

Andrologs, urologs Andris Ābele atgādina, cik svarīga ir apkārtējās vides kvalitāte: “Vide sākas ar mums pašiem, mūsu galvās, un tikai no mums atkarīgs, kādu vidi veidojam. Paši nosakām, kādus materiālus izmantojam savās mājās, kādus uzkopšanas līdzekļus, cik bieži vēdinām telpas. No tā visa ir atkarīga ne tikai mūsu, bet arī mūsu bērnu veselība.

Piemēram, plastmasas lietošana ikdienā – ērti, viegli, lēti, bet jādomā soli tālāk, kā tas ietekmē mūsu veselību. Dati sāk parādīties tikai tagad, un tie ir skaudri, piemēram, mikroplastmasa atrasta arī vīriešu sēkliniekos. Šādi negatīvi ietekmējot savu veselību, mēs ietekmējam arī pēcnācēju veselību.”

Andrejs Ērglis saskata, ka veselību ietekmē arī tas, cik konkrētajā apkaimē ir pieejama ātrā ēdināšana, cik aktīvi piegādā gatavās maltītes vai tieši otrādi, cik kvalitatīvus produktus var iegādāties, cik lielas iespējas staigāt, atrasties sporta laukumos un sportot, pavadīt laiku aktīvi.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docente Žanna Martinsone norāda: “Vides piesārņojums ir tas, ko mēs neredzam, mazās daļiņas, kas nonāk asinsvados, tos bojājot. Organisms spēj attīrīties, taču tās daļiņas, kas nenoārdās vidē, nenoārdās arī organismā. Svarīgi, lai izmantojam iespējas uzlabot energoefektivitāti, esam proaktīvi – vācam informāciju, ziņojam, attīstām zaļās zonas!” Viņa arī aicina saskatīt visas nepilnības, piemēram, apkaimē varbūt ir daudz koku un ārēji tā šķiet ļoti laba vide, taču savu kaitējumu var radīt malkas apkurē izmantotais kurināmais, kas ne vienmēr ir videi un veselībai draudzīgs, un citi faktori.

“Rīga ir fantastiska ar zaļajām zonām skvēriem, parkiem, lielākā vides problemātika ir centrā un arī privātmāju rajonos, kur nav centralizētās apkures; siltuma ieguvei tiek dedzināts jebkas, tāpat, lai arī aizliegts, tiek kurināti ugunskuri, kuros sadedzina visu iespējamo. Vēl, ja apkārt ir troksnis, apgaismojums naktī, tas traucē pilnvērtīgi atpūsties. Pat ja cilvēks aizmieg, viņš var no rīta justies neizgulējies,” atgādina Žanna Martinsone.

Āgenskalna apkaimes biedrības vadītājs Roberts Kārkliņš akcentē sabiedrības iesaisti, lai uzlabotu dzīves vidi un reizē veselību: “Apkaimju biedrību uzmanības lokā ir faktori, kas ietekmē sabiedrības veselību. Aicinu ne tikai pašiem būt aktīviem, bet arī mudināt citus iedzīvotājus vairāk iesaistīties un risināt apkaimei aktuālos jautājumus. Tas atsauksies uz vidi un arī indivīda veselību.” Roberts Kārkliņš secina, ka Rīgas apkaimju biedrības reizē darbojas arī kā sabiedrības veselības biedrības, piemēram, rūpējoties par koku saglabāšanu un atjaunošanu, kur to vairs nav, drošu infrastruktūru, un citiem vides uzlabojumiem, kas reizē ir labi arī cilvēku veselībai: “Mēs ejam pareizajā virzienā, ja raugāmies no iedzīvotāju iesaistes viedokļa.