Rudens izdzīvošanas padomi no Latvijas psihiatriem (+VIDEO)

Rudens iestāšanās nozīmē ne tikai krāsainas kļavu lapas, adītas šalles un siltas kafijas krūzes turēšanu rokās, pastaigājoties pa parku. Rudenī dienas paliek īsākas, biežāk līst lietus un ir drēgns, pielavās vīrusi un saaukstēšanās, kā arī vakari kļūst arvien garāki un tumšāki. Šis laiks bieži vien rada emocionālu izaicinājumu daudziem cilvēkiem, vietnē medicine.lv ziņo Lolita Dalbiņa, ārste–psihiatre.

Dabas norises palēninās, un tāpat arī cilvēku enerģija samazinās, noskaņojums var kļūt drūmāks. Samazinoties dienas gaismas daudzumam, bieži vien rodas noguruma sajūta, motivācijas zudums, koncentrēšanās grūtības un vispārējs intereses trūkums par ikdienas aktivitātēm. Šie simptomi var novest pie vēlmes noslēgties sevī un samazināt sociālo aktivitāti.

Rudens ir laiks, kad daudzi sāk izjust psihisko diskomfortu, kas var izpausties kā skumjas, apātija vai pat viegla depresija. Smagākos gadījumos saules gaismas trūkums pat var izraisīt psihisku traucējumu attīstīšanos, piemēram, sezonālos garastāvokļa traucējumus (SAD – seasonal affective disorder), kas ir depresijas forma, kas saistīta ar gadalaiku maiņu. Rudens bieži ir laiks, kad saasinās tādas hroniskas psihiskas saslimšanas kā depresija, trauksme, bipolāri afektīvi traucējumi, tādēļ nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību profilaktiskai psihiskās veselības saglabāšanai. Šajā gadalaikā ir ļoti svarīgi ne tikai rūpēties par savu fizisko veselību, bet arī uzturēt kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem.

Socializācija kā psihiskās veselības atslēga

Cilvēks ir sociāla būtne, un socializēšanās ir būtiska mūsu labbūtībai. Pat ja ārā ir drēgns un lietains, un šķiet, ka labāk palikt mājās, ir svarīgi neizolēties. Regulāra komunikācija ar draugiem, ģimeni un kolēģiem var būt nozīmīgs faktors, kas palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru. Kopīgas aktivitātes, pat ja tās ir tik vienkāršas kā saruna pie kafijas tases, kopīga galda spēles spēlēšana vai pastaiga pa pilsētu, var ievērojami uzlabot garastāvokli.

Socializēšanās palīdz mazināt vientulības sajūtu, kas bieži vien pastiprinās rudenī. Dalīšanās ar savām domām un emocijām ne tikai palīdz justies labāk, bet arī dod iespēju saņemt atbalstu no citiem. Ir pierādīts, ka cilvēki, kuri regulāri uztur sociālos kontaktus, izjūt mazāk stresa un ir labāk sagatavoti pārvarēt emocionālos izaicinājumus. Papildus socializēšanās veicina pozitīvu emociju rašanos. Smejoties kopā ar draugiem vai piedaloties kopīgās aktivitātēs, izdalās endorfīni – laimes hormoni, kas palīdz mazināt stresu un uzlabot garastāvokli. Pat ja ārējie apstākļi šķiet drūmi, iekšējā pasaule var būt gaiša, ja to dalām ar citiem.

Pētījumi liecina, ka sociālie sakari ir būtiski cilvēka labklājībai un veselībai. Dalība sociālajās aktivitātēs ne tikai veicina pozitīvas emocijas, bet arī palīdz uzturēt kognitīvo funkciju un samazina demences risku gados vecākiem cilvēkiem. Socializācija var palīdzēt novērst depresīvo stāvokļu padziļināšanos, sniedzot emocionālo atbalstu un palīdzot justies saistītam ar pasauli un citiem cilvēkiem.

Sociālo sakaru uzturēšanas stratēģijas

Lai gan rudens bieži vien tiek uztverts kā gada drūmākais laiks, ir svarīgi neatkāpties no sociālās dzīves un meklēt iespējas uzturēt kontaktus ar citiem, kā arī veidot jaunus sakarus. Daži ieteikumi, kā to izdarīt:

-Plānojiet regulāras tikšanās ar draugiem un ģimeni. Aiciniet draugus uz mājām, apmeklējiet kultūras pasākumus, ieplānojiet galda spēļu vakarus. Ja nav iespējams vienmēr satikties klātienē, izmantojiet mūsdienu tehnoloģijas, lai socializētos virtuāli, piemēram, spēlējot datorspēles, kuras paredzētas vairākiem spēlētājiem! Pat ja tās ir virtuālas tikšanās, tās var būt ļoti vērtīgas jūsu emocionālajai labsajūtai.

-Izmēģiniet jaunas nodarbes. Rudens ir labs laiks, lai apgūtu kaut ko jaunu, piemēram, kulināriju vai rokdarbus. Jaunas prasmes ne tikai nodrošina psihisku un kognitīvu stimulāciju, kas mums ir tik ļoti nepieciešama, bet arī sniedz iespēju socializēties ar citiem cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

-Piedalieties grupu nodarbībās vai pasākumos. Tas var būt jebkas, sākot no sporta aktivitātēm līdz radošām darbnīcām, kur jūs varat satikt jaunus cilvēkus un dalīties savās interesēs.

-Piedalieties grupu nodarbībās psihiskās veselības uzlabošanas rehabilitācijas programmas ietvaros. Grupu terapijas sesijas un fiziskās aktivitātes grupā ne tikai veicina kopējo organisma noturību un veselību izaicinošajā rudens laikā, bet arī veido atbalsta tīklu starp dalībniekiem, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

-Piedalīties terapeitiskās grupu nodarbībās, kuru laikā iespējams izjust piederības sajūtu un saņemt atbalstu no profesionāliem terapeitiem un citiem grupas dalībniekiem.

-Mākslu terapiju nodarbībās dalībnieki var izpaust savas emocijas un domas mākslinieciskā veidā, kopīgi radot mākslu un -piedaloties diskusijās par to. Radošais process palīdz atbrīvoties no uzkrātās spriedzes, uzlabo garastāvokli un veicina pašizpausmi, kas ir būtiski psihiskās veselības uzturēšanā. Šāda veida aktivitātes ne tikai palīdz novērst domas no ikdienas problēmām, bet arī veicina pozitīvu un atbalstošu vidi, kas ir būtiska labas psihiskās pašsajūtas saglabāšanai.

-Fiziskās aktivitātes ir vēl viens veids, kā uzlabot psihisko pašsajūtu rudenī. Kaut arī vēsais un lietainais laiks var likties demotivējošs, fiziskā slodze ir svarīga veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Grupas nodarbības ir lieliska iespēja ne tikai uzlabot fizisko formu, bet arī socializēties un dalīties pieredzē ar citiem dalībniekiem. Arī fiziskās aktivitātes veicina endorfīnu izdalīšanos organismā, kas uzlabo garastāvokli un palīdz cīnīties ar depresijas simptomiem.

-Sociālie sakari ir būtisks elements mūsu dzīvē, kas palīdz justies piederīgiem un mazina vientulības sajūtu, kas ir īpaši svarīgi rudenī, kad mums visvairāk ir nepieciešams atbalsts un pozitīvas emocijas. Tāpēc ir vērts meklēt veidus, kā uzturēt šos sakarus un iesaistīties aktivitātēs, kas veicina labu psihisko veselību arī tumšākajos gadalaikos.