Apstiprina primārās veselības aprūpes attīstības plānu

Veselības ministrija kopā ar nozari - ģimenes ārstu asociācijām, praktizējošiem ārstiem Rīgā un reģionos sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu", ar ko otrdien, 21.maijā, iepazinās valdība. Stipra un pieejama primārā veselības aprūpe (turpmāk - PVA) ir veselības aprūpes sistēmas stūrakmens, kas būtiski atslogo nākamos veselības aprūpes līmeņus. Darbs pie plāniem primārās veselības aprūpes uzlabošanai tika sākts domnīcās un turpinājās veselības ministra Hosama Abu Meri izveidotā darba grupā ar visām ģimenes ārstu pārstāvošajām organizācijām, neatkarīgiem veselības jomas ekspertiem un ģimenes ārstiem, vienojoties par nepieciešamajām pārmaiņām un attīstību.

Strādājot kopīgi darba grupā speciālisti definējuši optimālo ģimenes ārsta prakses modeli - pacientu skaitu, prakses pieejamību pacientiem darba dienās, elektronisku saziņu ar praksi; speciālistu skaitu ģimenes ārstu praksē, manipulācijas un sadarbības paplašināšanu ar vēl papildus speciālistiem (piemēram, fizioterapeitiem, uztura speciālistiem, vecmātēm); telpu nodrošinājumu un prakses aprīkojumu; sociālo nodrošinājumu, atbalstu un tālākizglītību. Pasākumi attiecas uz atvieglotu ģimenes ārstu prakšu pārņemšanas procesu, lai veicinātu jaunu ģimenes ārstu ienākšanu valsts sektorā. Paredzēts arī turpināt ārstniecības personu piesaisti un noturēšanu valsts sektorā un pilnveidot ģimenes medicīnas rezidentūras apmācību. Uzlabojumi plānoti tehniskā nodrošinājuma jomā jaunās un esošās praksēs.

Veselības aprūpes speciālistiem, tostarp ģimenes ārstiem, dažādās pasaules valstīs ir ieviesta piemaksa, lai novērstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atšķirības starp pilsētām un laukiem. Tāpēc, lai uzlabotu ārstu pieejamību lauku teritorijās, plānots palielināt piemaksu atkarībā no iedzīvotāju blīvuma teritorijā un reģistrēto pacientu skaita, jo šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties. Ļoti svarīgi ir nodrošināt atbalstu jeb mentoringu jaunajām ģimenes ārstu praksēm, īpaši jautājumos, kas skar prakses darba organizāciju, tāpēc plānots ieviest un finansēt mentoringa programmu.

Pasākumiem, kas uzsākami no 2024.gada, papildu nepieciešami 4,62 milj. eiro, bet no 2025.gada papildu nepieciešams finansējums būs 15,56 milj. eiro un turpmāk ik gadu 17,8 milj. eiro. Iesaistot pašvaldības, jau šogad - 2024.gadā ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu un izvietojumu. Tāpat plānots uzsākt ģimenes ārstu prakses stiprināšanu ar papildu darbinieku, tajā skaitā darbinieku, kas nav ārstniecības persona (piemēram, reģistratoru), tādējādi māsām vai ārsta palīgiem atliktu vairāk laika pacientu aprūpei, hronisko slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostikām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam, tostarp pacientu izglītojošam darbam. 2025.gadā plānots izveidot arī ģimenes medicīnas metodiskās vadības centru, vienotu kvalitātes vadlīniju un kritēriju izstrādei.