• Alfs,
  • Bernadeta,
  • Mintauts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rīgas psihoterapeite atklāja attiecību noslēpumu ar vēzi (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 15:15, 04.02.2024


“Neapsvērtu neko” – aptaujāto vidū šis ir bijis vispopulārākais atbilžu variants.


Vienmēr jācīnās!

Gadījumā, ja onkoloģiskas slimības ārstēšana prasītu lielas izmaksas vismaz 20 000 eiro apmērā, teju trešdaļa jeb 31 % Latvijas iedzīvotāju nemēģinātu rast līdzekļus ārstēšanai, “dzīvojot tālāk tik, cik atlicis”.

“Neapsvērtu neko” – aptaujāto vidū šis ir bijis vispopulārākais atbilžu variants, domājot par to, kāds būtu pirmais naudas līdzekļu ieguves veids situācijā, ja onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanu nekompensētu valsts un nepieciešamās izmaksas sasniegtu 20 000 eiro vai vairāk.

Pārējie respondenti meklētu dažādus risinājumus atbilstoši savai finanšu rocībai: 24 % izmantotu personīgos vai ģimenes uzkrājumus, 14 % vāktu ziedojumus, 10 % ņemtu kredītu, 9 % ārstēšanās izdevumus primāri segtu no saviem regulārajiem ienākumiem, maksimāli samazinot ikdienas tēriņus, 8 % aizņemtos no ģimenes vai draugiem, bet 5 % apsvērtu citu finanšu avotu izmantošanu.

Trīs atšķirīgas sabiedrības

“Kopumā šie rezultāti liecina, ka viena trešā daļa sabiedrības spētu parūpēties par vēža ārstēšanas izdevumiem paši no saviem līdzekļiem, otrai trešdaļai tie būtu jālūdz vai jāaizņemas no citiem, bet atlikusī trešdaļa sniegusi vispesimistiskāko atbildi, atzīstot, ka pat nemēģinātu rast finansiālu risinājumu, lai izārstētos. Visticamāk, tādēļ, ka konkrētā summa šķiet pārāk liela, bet izārstēšanās iespējas – pārāk mazas. Taču pozitīvs signāls pētījuma rezultātos ir tas, ka salīdzinājumā ar tādu pašu aptauju, ko veicām pirms diviem gadiem, ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri šo dzīves situāciju risinātu ar savu uzkrājumu palīdzību, nevis būtu spiesti vākt ziedojumus. Tas liecina par zināmu finanšu stabilitātes pieaugumu,” vietnē medicine.lv rezumē apdrošināšanas risku eksperts Kaspars Zvirgzdiņš.

Viņš norāda, ka ar kādu no vēža veidiem Latvijā ik gadu pirmreizēji saslimst aptuveni 11 000 cilvēku. “Kaut arī lielā sabiedrības daļā joprojām valda uzskats, ka onkoloģiska saslimšana ir gluži kā letāls spriedums, medicīna arvien attīstās un, jo laicīgāk vēzis diagnosticēts, jo veiksmīgāk ārstējams. Vienlaikus attīstās arī apdrošināšanas joma, piedāvājot jaunus apdrošināšanas veidus, kas pielāgoti sabiedrības vajadzībām, tostarp vēža apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka apdrošinātajai personai ļaundabīgas onkoloģiskas saslimšanas gadījumā tiek izmaksāta atlīdzība, kuru cilvēks var izmantot pēc saviem ieskatiem – apmaksāt ārstēšanos vai sadzīves tēriņus, kas ir īpaši aktuāli periodā, kad slimības dēļ ir samazinātas darba spējas. Svarīgi piebilst, ka šis apdrošināšanas veids ir pieejams iedzīvotājiem, kuriem līguma slēgšanas brīdī nav konstatētas onkoloģiskas saslimšanas,” skaidro K. Zvirgzdiņš.

Kāpēc 31 % necīnītos?

“Uzzinot par šo diagnozi, cilvēki sastopas ar emocionālu krīzi, kas prasa papildu spēku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ viņi bieži izvēlas necīnīties,” aptaujas rezultātus komentē psihoterapeite, Dr. Maija Kārkliņa. “Šāda samiernieciskuma pamatā ir stigma, pieņēmums, ka onkoloģiskās slimības nav ārstējamas, piedāvātā ārstēšana varētu būt mazefektīva, turklāt tai ir fiziski nepatīkamas blaknes. Iespējams, šis uzskats saistās ar pieredzi, kas jau piedzīvota, saskaroties ar kāda tuvinieka saslimšanu,” viņa norāda.

Līdzīgās domās par vispesimistiskāk noskaņotajiem respondentiem ir sociologs un pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, uzsverot finansiālo aspektu: “Visticamāk, šāda atbilde no tik liela respondentu skaita liecina, ka šī daļa diezgan skaidri saprot – iegūt konkrētos naudas līdzekļus viņiem būtu pilnīgi neiespējami un nav pat jēgas censties to darīt. Taču sabiedrības uzmundrinājumam noteikti noder izglītošana – gan par savlaicīgas diagnostikas nozīmi un ārstēšanās iespējām, gan par veidiem, kā rast finansiālu atbalstu.”

Iespēju un izvēļu dažādība

Turpinātu dzīvot tik, cik atlicis, nemeklējot finanses ārstēšanai – šo atbilžu variantu izvēlējušies 34 % aptaujāto vīriešu un 28 % sieviešu. Turklāt pesimisms vairāk raksturīgs Latgales iedzīvotājiem, kā arī pieaug līdz ar respondentu vecumu – uz samierināšanos ar situāciju visvairāk tendēti aptaujātie vecumā no 65 līdz 75 gadiem (47 %), kā arī cilvēki ar zemiem ienākumiem – 50 %.

Ziedojumu vākšanu kā risinājumu sievietes izmantotu biežāk (19 %) nekā vīrieši (9 %), turpretī uz saviem vai ģimenes uzkrājumiem vairāk paļautos vīrieši, rīdzinieki, kā arī gados jaunāki cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 44 gadiem. Visjaunākie respondenti 18-24 gadu vecumā krietni biežāk nekā citi aptaujātie līdzekļus onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai aizņemtos no draugiem vai ģimenes.

Savukārt vēža apdrošināšanu savai finansiālajai aizsardzībai Latvijā vairāk izvēlas sievietes – 54 %. Vidējais apdrošināto sieviešu vecums ir 40 gadi, bet vīriešiem – 38 gadi. Lielākoties izvēle tiek izdarīta par labu polisēm ar apdrošināšanas termiņu 5-10 gadi un vairāk nekā 10 gadi, bet vidējā apdrošinājuma summa ir 22 544 eiro.


Dr. Maija Kārkliņa.
Dr. Maija Kārkliņa.

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Latvijā ar demenci slimo ap 8500 cilvēki

Latvijā ar demenci slimo ap 8500 cilvēki, informēja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC).

Veselība Pērn par kaitējumu veselībai izmaksāti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro

Pagājušajā gadā Ārstniecības riska fonds par kaitējumu veselībai pieņēmis lēmumu izmaksāt atlīdzību kopumā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja Veselības inspekcijā (VI).

Veselība Seniori un viņu tuvinieki tiks mācīti, kā tikt galā ar demenci (+VIDEO)

"Tā ir slimība, kuru biežāk nevar izārstēt, bet var iemācīties ar to sadzīvot".

Veselība Ko darīt, ja sāp mugura: iesaka speciālisti (+VIDEO)

Starpskriemeļu diskiem, muskuļiem, fascijām, locītavu saitēm un galu galā – arī smadzenēm – ūdens ir ļoti nepieciešams.

Lasiet arī

Veselība Onkoloģe nosauc piecas cilvēku grupas ar vislielāko risku saslimt ar vēzi

Gados vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti vēža attīstībai, tā atzinusi Onkoloģijas institūta ārste Jūlija Vakhabova.

Veselība Universitātes slimnīcām būs vienoti dati par onkoloģijas pacientiem

Turpinot onkoloģijas kā vienas no veselības nozares prioritārajām jomām attīstību un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu onkoloģijas pacientiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (BKUS) tiks izveidota vienota datu platforma par onkoloģijas pacientiem un viņu medicīniskajiem datiem. Pacienta datu apmaiņas platformas ieviešanu lielākajās slimnīcās Latvijā finansēs no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem, informē Veselības ministrija Komunikācijas nodaļa.

Veselība Seniori un viņu tuvinieki tiks mācīti, kā tikt galā ar demenci (+VIDEO)

"Tā ir slimība, kuru biežāk nevar izārstēt, bet var iemācīties ar to sadzīvot".

Veselība Aptauja: Pērn katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juties depresīvi darba vietā

Pērn katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juties depresīvi vai piedzīvojis izdegšanu darba vietā, liecina ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.