Diskusija "Laimīgs darbinieks - uzņēmuma veiksmes atslēga" šonedēļ pulcēja ekspertus diskusijai par darbinieku labbūtību Latvijā un veidiem, kā uzlabot uzņēmuma vidi, nodrošinot darbinieku fizisko un mentālo labsajūtu.
Eksperti atzina, ka mūsdienās, kad "izdegšana" darbā kļūst par aizvien biežāku parādību, darba devēji sāk pievērst pastiprinātu uzmanību darbinieku labsajūtai. Uzņēmumi saprot, ka darbinieku labsajūta ne tikai ietekmē motivāciju un darba efektivitāti, bet arī veido pozitīvas attiecības darba vidē. Taču šajā labbūtības veicināšanā aktīvi jālīdzdarbojas arī pašiem darbiniekiem, izmantojot darba devēja piedāvātās iespējas vai nākot arī jaunām iniciatīvām.
Par darbinieku mentālo, sociālo un fizisko veselību darba vidē diskutēja eksperte Agnese Alksne-Bensone, Latvijas Sarkanā Krusta prezidente un bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone, sertificēta masiere Dita Bērziņa un jaunā Biznesa augstskolas Turība Veselības aprūpes virziena vadītāja Marika Ģederte.
Darbinieka mentālās, emocionālās un fiziskās labklājības aktualitāti pamato dažādu pētījumu dati. "Ja pirms pandēmijas uzsvars bija uz mentālo, emocionālo labbūtību, tad šobrīd pēdējās tendences liecina, ka jāsāk domāt par fizisko labbūtību. [..] Cilvēki, kas ir nosēdējuši mājās, strādājot vai mācoties attālināti pie datoriem, konstatēja diezgan būtiskas problēmas, kas skar fizisko labsajūtu, un tās diemžēl ļoti ietekmē veselību", uzsvēra M. Ģederte.
Šīs tēmas kontekstā bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone akcentēja jautājumu arī par darbinieku "slimības lapu" izmaksām, kas rāda sabiedrības veselības ietekmi uz valsts ekonomiku. "Viens no tādiem būtiskajiem datiem, kas mums ir un atņem ļoti daudz iespējas tālāk finansēt daudzus valsts pakalpojumus, ir tas, cik mēs daudz tērējam tieši "slimības lapās", un šobrīd tas skaitlis ir milzīgs no IKP", pauda L.Meņģelsone.
Arī Agnese Alksne-Bensone piekrita, ka "slimības lapas" un darbinieku rotācija ir viens no rādītājiem, kas raksturo, ka uzņēmumā darba vidē kaut kas nav labi. Viņa norādīja uz pētījumu, kas tika veikts pirms pandēmijas, par to, ko Latvijas sabiedrība sagaida no darba devējiem. Pēc šī pētījuma datiem 59% aptaujāto uzskatīja, ka tēma, par kuru būtu jārūpējas vai jādara vairāk, ir tieši sabiedrības veselība.
Diskusijas dalībnieki arī pievērsa uzmanību tam, ka pētījumi un konferences aizvien vairāk akcentē fiziskās veselības nozīmi darba vides uzlabošanā. Sertificēta masiere Dita Bērziņa minēja, ka 20 minūšu masāža var ievērojami ne tikai uzlabot darbinieka darba spējas un koncentrēšanās spējas, bet arī mazināt stresa un trauksmes izpausmes. "Ir ļoti daudz pētījumi par labsajūtu, produktivitāti un to tiešu korelāciju ar masāžu. [..] Gan pēc pandēmijas, gan šodienas ikdienā tie faktori, kas ietekmē cilvēka labsajūtu un kāpēc viņš atnāk pie masiera, ir visdažādākie," pauda D.Bērziņa.
Diskusijas laikā tika akcentēts, ka laimīgs darbinieks ir uzņēmuma veiksmes atslēga. A. Alksne-Bensone uzsvēra, ka viens no veidiem, kā izmērīt darbinieku labsajūtu, ir pievērst uzmanību rotācijai un uzņēmuma pašnovērtējumam. Savukārt L. Meņģelsone piebilda, ka savstarpējā uzticēšanās ir būtiska darba vides un mentālo attiecību veidošanā.
Pasākuma dalībnieki izvirzīja priekšlikumus un iniciatīvas, kā uzlabot darba vidi un darbinieku labsajūtu. Viens no tiem ir veidot masāžas kabinetus uzņēmumos, lai nodrošinātu fizisko komfortu darbiniekiem, kas pozitīvi ietekmē emocionālo labsajūtu un darba efektivitāti.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri