• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: pareiza vitamīnu deva palīdzēs gūt panākumus sportā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 17:50, 12.01.2024


Ja iepriekš neesi bijis fiziski aktīvs un regulāri sportojis, fiziskās aktivitātes ir ieteicams uzsākt piesardzīgi un pakāpeniski.


Īpaši medikamenti aktīviem cilvēkiem dos gan spēku, gan elastību.

Fiziskās aktivitātes ir lieliska daudzu slimību profilakse, turklāt, pārdomāti veiktas, spēj uzlabot ne vien mūsu fizisko, bet arī emocionālo pašsajūtu. Kā pareizi sākt sportot bez pārspīlējumiem un kādi vitamīni un minerālvielas šajā posmā ir īpaši būtiski mūsu organismam? Konsultē farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Fiziskās aktivitātes ietekmē visus vielmaiņas procesus, uzlabo asinsrites un limfātiskās sistēmas funkcijas, kā arī īpaši labvēlīgi ietekmē cilvēka psihoemocionālo veselību. Turklāt tās paaugstina nervu sistēmas tonusu, stimulē endokrīno dziedzeru darbību un uzlabo vielmaiņu.

Sportošanas uzsākšana

Ja iepriekš neesi bijis fiziski aktīvs un regulāri sportojis, fiziskās aktivitātes ir ieteicams uzsākt piesardzīgi un pakāpeniski. Noteiktos gadījumos iepriekš būtu ieteicams apmeklēt ārstu un konsultēties par pieļaujamām slodzēm, lai nekaitētu veselībai, uzsver farmaceits.

Sāc ar vieglākām aktivitātēm un pakāpeniski palielini vingrinājumu ilgumu un intensitāti. Ieteicams sākt ar 20 minūšu vingrošanu dienā, to atkārtojot trīs dienas nedēļā. Pēc tam vari palielināt vingrinājumu ilgumu līdz 30 minūtēm dienā, veicot tos trīs dienas nedēļā.

Intensīvāka treniņa laikā var būt noderīgi izotoniskie dzērieni. Tie remdē slāpes un satur elektrolītus, piemēram, nātriju, kāliju un magniju. Elektrolīti palīdz uzturēt ūdens un šķidruma līdzsvaru organismā, novēršot dehidratāciju. Pievērs uzmanību tam, ko ēd un dzer, jo cilvēkiem, kuri sporto, ir nepieciešams vairāk ūdens un kaloriju, lai efektīvi palielinātu muskuļu masu un atjaunotos pēc treniņa.

Ieklausies savā ķermenī – ja jūties slikti vai organisms nav paspējis atgūties pēc iepriekšējā treniņa, plānoto treniņu ieteicams atlikt, iesaka farmaceits.

Fiziskās aktivitātes un vitamīni

Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka regulāri fiziski treniņi ievērojami palielina organisma nepieciešamību pēc vitamīniem, skaidro farmaceits. Jāņem vērā, ka, intensīvi trenējoties, palielinās oksidatīvais stress, tāpēc šajā laikā uzturā ir svarīgi iekļaut tādus vitamīnus un vitamīniem līdzīgas vielas kā antioksidantus, C un E vitamīnu, beta-karotīnu, koenzīmu Q10, kā arī flavonoīdus, kurus agrāk sauca par P vitamīnu.

Ja treniņš ir garš un notiek aerobā režīmā, ievērojami palielinās nepieciešamība pēc C un B1 vitamīna. Savukārt, veicot intensīvus treniņus, kas saistīti ar muskuļu masas palielināšanos, ķermenim nepieciešams vairāk B6 vitamīna.

Ja regulāri trenējies un esi fiziski aktīvs, ir īpaši svarīgi organismu nodrošināt ar visiem B grupas vitamīniem, A, C, D un E vitamīnu. Savukārt kā enerģētisko procesu aktivatori darbosies mikroelementi – biotīns, folijskābe, varš, hroms, kālijs, magnijs, dzelzs un jods.

A vitamīns piedalās kaulus, saites un skrimšļus veidojošo saistaudu komponentu sintēzē. C vitamīns ir antioksidants un aizsargā muskuļus no bojājumiem. D vitamīna ietekme uz ķermeņa svaru ir saistīta ar tā ietekmi uz kalcija un fosfora uzsūkšanos. Kalcijam ir galvenā loma muskuļu kontrakcijās. Ja muskuļu audos ir pārāk maz kalcija, tad pilnīga kontraktilitāte nav iespējama.

Atjaunošanās pēc treniņa

Visefektīvākais veids, kā palīdzēt muskuļiem atjaunoties pēc treniņa, ir olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagāts uzturs, kā arī pietiekama atpūta un labs miegs, stāsta farmaceits. Papildu faktori, piemēram, masāža, kontrastdušas un kompresijas apģērbi, var paātrināt procesu, taču salīdzinoši nedaudz.

Desmit labākie pārtikas produkti muskuļu atjaunošanai pēc treniņa ir spināti, zaļā tēja, biezpiens, olas, saldie kartupeļi, arbūzs, treknas zivis, rieksti, banāni un kurkuma. Savukārt no vitamīniem muskuļu atjaunošanās procesā būtiskākie ir B2 (riboflavīns), A (retinols), B12 (kobalamīns), E (tokoferols), B3 (niacīns, nikotīnskābe), B1 (tiamīns) un B6 (piridoksīns).

Kad noder sildošās un atvēsinošās ziedes?

Kļūstot fiziski aktīvākiem, dažādās situācijās var noderēt gan sildošās, gan atvēsinošās ziedes un citi līdzīgi līdzekļi. Sildošās ziedes palīdz paaugstināt audu temperatūru un uzlabot to apasiņošanu, skaidro farmaceits. Tās ir piemērotas, lai sasildītu muskuļus, palielinātu to elastību un novērstu stīvuma sajūtu. Šīs ziedes noder gan traumu profilaksei, gan var palīdzēt atjaunošanas procesa veicināšanai pēc traumas, kā arī hronisku iekaisumu mazināšanai locītavās un saitēs.

Savukārt atvēsinošās ziedes muskuļiem atšķirībā no sildošajām ziedēm rada atvēsinošu efektu. Šie līdzekļi nesamazina ķermeņa temperatūru, bet tikai “apmāna” atbilstošos receptorus, tādējādi nomierinot sāpes un palīdzot novērst pietūkumu un zilumus, stāsta farmaceits. Parasti atvēsinošās ziedes lieto pēc intensīvas fiziskas slodzes, lai mazinātu muskuļu sasprindzinājumu. Turklāt tās var lietot uzreiz pēc traumas, atšķirībā no sildošajām ziedēm.

Atceries! Jebkuras fiziskās aktivitātes ir jāsāk ar iesildīšanos! Tie ir vingrinājumi, kuru mērķis ir sasildīt muskuļus, sagatavot tos gaidāmajai slodzei un tādējādi samazināt traumu risku. Pēc iesildīšanās muskuļi kļūst elastīgāki un labāk reaģē uz kustībām vingrinājumos.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Kardioloģe: 10 000 soļu dienā palīdz normalizēt asinsspiedienu (+VIDEO)

Pirmo reizi satiekoties ar ģimenes ārstu, ir jālūdz izmērīt spiedienu.

Veselība Nords: Gaidāmā karstuma dēļ skrējējiem jābūt piesardzīgiem

Rīgas maratons sestdien ir atklāts godam, taču svētdien gaidāmā karstuma dēļ skrējējiem jābūt piesardzīgiem, aģentūrai LETA uzsvēra maratona direktors Aigars Nords.

Veselība Aptauja: Ceturtā daļa iedzīvotāju preventīvi nerūpējas par savu veselību

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs par savu veselību ikdienā drīzāk nerūpējas vai nerūpējas vispār, savukārt vairāk nekā puse jeb 56% tai pievērš zināmu uzmanību, tomēr dara to neregulāri, liecina jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.

Veselība Latvijas vīrieši sāk slimot 20 gadus agrāk nekā Zviedrijā vai Maltā (+VIDEO)

"Regulāras un preventīvas rūpes par savu labsajūtu ilgtermiņā ir ekonomiski izdevīgas", - pauž eksperti.

Lasiet arī

Veselība Cik droši ir padarīt bērnu par vegānu, skaidro eksperts (+VIDEO)

Uzturam, ko ģimenē piedāvā, ir jāspēj organismu nodrošināt ar visām nepieciešamajām uzturvielām.

Veselība Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jālieto zivju eļļa: ekspertu padoms (+VIDEO)

Starp preparātiem izvēloties tos, kuri satur tik daudz Omega-3, cik ir nepieciešams, tu vari sastapties ar būtisku cenu atšķirību.

Veselība 98% aptaujāto mēģinātu mainīt uzturu, lai uzlabotu savu psihisko veselību

Vairums jeb 98% aptaujāto mēģinātu mainīt uzturu, lai uzlabotu savu psihisko veselību, liecina Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) septembrī veiktās aptaujas dati.

Veselība Radīta jauna svara samazināšanas un veselīga dzīvesveida programma

Lai palīdzētu mazināt problēmas izplatību, SIA "OnPlate" uztura speciālisti kopā ar Latvijas vadošajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir radījuši svara samazināšanas programmu "Dzīvo Vieglāk", aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma projektu koordinatore Madara Miesniece.