2024. gadā simtiem Latvijas iedzīvotāju var tikt diagnosticēts cukura diabēts. Kas mums par to jāzina?
Diabēts ir hroniska saslimšana, kas rodas, kad aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz insulīna vai kad ķermenis nespēj efektīvi izmantot saražoto insulīnu. Insulīns ir hormons, kas regulē glikozi asinīs.
Diabētam ir divi galvenie tipi – 1. tips ir autoimūna saslimšana, kas var attīstīties pēkšņi, un tai var būt saistība ar ģenētiku un citiem nezināmiem faktoriem. Šajā gadījumā aizkuņģa dziedzeris nespēj ražot insulīnu vispār.
2. tipa diabēts bieži attīstās ar laiku, lielu lomu spēlējot dzīvesveidam – liekajam svaram un fizisko aktivitāšu trūkumam. Šajā gadījumā aizkuņģa dziedzeris ražo insulīnu, kas nespēj efektīvi strādāt, vai neražo to pietiekamā daudzumā.
Diabēta simptomi var parādīties negaidīti. 2. tipa diabēta izraisītie simptomi var būt viegli, un var paiet gadi, līdz simptomi tiek pamanīti.
Daži no simptomiem:
-izteikta slāpju sajūta,
-nepieciešamība urinēt biežāk nekā parasti,
-miglaina redze,
-nogurums,
-svara zudums.
Ar laiku diabēts bojā sirds, acu un nieru asinsvadus, kā arī nervus. Dzīvesveida izmaiņas ir labākais veids kā novērst vai aizkavēt 2. tipa diabēta attīstību.
Lai aizkavētu 2. tipa cukura diabēta attīstību un novērstu tā komplikācijas, ir nepieciešams:
-sasniegt un uzturēt veselīgu ķermeņa svaru,
-nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā,
-ievērot veselīgu diētu,
-nesmēķēt.
Agrīni diagnosticēt diabētu var ar glikozes līmeņa noteikšanu asinīs. Ja rezultāts ir 7 mmol/L vai augstāk divos dažādos testos, pacientam var būt cukura diabēts.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri