• Maira,
  • Rasa,
  • Rasma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rosina krūts vēža skrīningu ieviest no 40 gadu vecuma

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 21:01, 03.06.2023


Noslēdzoties krūts vēža profilakses kampaņai "Noņem rozā brilles!", vēža pacientu organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija ar ekspertiem rosina krūts vēža skrīningu ieviest no 40 gadu vecuma, aģentūru LETA informēja kampaņas rīkotāju pārstāve Dace Plato.


Foto: Arhīvs.

Eksperti rosina noteikt profilaktisko krūts vēža skrīningu jau no 40 gadu vecuma, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs. Šobrīd Latvijā skrīninga programmā tiek iekļautas sievietes no 50 gadu vecuma, nodrošinot bezmaksas profilaktisku krūšu izmeklējumu reizi divos gados, taču dati rāda, ka saslimšana arvien biežāk skar aizvien jaunākas sievietes.

Tāpat eksperti aicina uzlabot skrīninga uzaicinājuma vēstules formu, uzrunājot mērķauditoriju personalizētākā veidā, kā arī paplašināt elektroniskās piegādes iespējas. Gan šī brīža kārtība, kad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietei pa pastu uz deklarēto adresi, gan arī turpmāk plānotā uzaicinājuma piegāde uz e-adresi portālā "www.latvija.lv" daļu mērķauditorijas nesasniedz. Turklāt sievietes vēstulē iekļauto informāciju nereti nesaprot un tādēļ nereaģē uz to. Nepieciešams izstrādāt arī veidu, kā sievietes uzrunāt caur ģimenes ārstu praksēm, norāda organizācijas.

Organizācijas aicina arī piešķirt ģimenes ārstu praksēm resursus profilaktiskajam darbam. Risinājums, ko ar labiem rezultātiem izmanto citviet pasaulē, ir ģimenes ārstu praksēm piesaistīta māsa vai vecmāte, piemēram, viena māsa vai vecmāte uz katrām desmit ģimenes ārstu praksēm, kura nodarbotos ar sievietes veselības un skrīninga jautājumiem: uzrunātu sievietes attiecīgajā vecuma grupā, palīdzētu risināt pieraksta jautājumus, atbildētu uz sieviešu jautājumiem par skrīningu, sniegtu atbalstu pēc izmeklējuma rezultātu saņemšanas utt.

Būtiski arī nodrošināt, lai krūts vēža skrīninga izmeklējums ir pieejams un sasniedzams arī sievietēm attālākos reģionos. To iespējams risināt, organizējot mobilos mamogrāfijas punktus vai nodrošinot izmeklējuma iespēju tuvākajā veselības aprūpes iestādē, vienlaikus parūpējoties arī par to, lai šie punkti darbotos arī ārpus ierastā darba laika, vakaros un brīvdienās.

Savukārt, veicinot pacientu līdzestību un uzticību veselības aprūpes personālam, būtiski nodrošināt ārstu apmācību cieņpilnā un atbalstošā komunikācijā, kas, kā norāda pētījumi, būtiski ietekmē vēlamo veselības uzvedību. Līdztekus jāprot skrīninga nepieciešamību pacientēm izskaidrot personīgi, atbilstoši katras konkrētās sievietes veselībai, vecumam un spējai apstrādāt informāciju.

Lai izslēgtu kļūdu iespēju mamogrāfijas rezultātu interpretācijā, organizāciju vērtējumā būtiski nodrošināt, lai krūts vēža skrīninga mamogrāfijas rezultātus novērtētu labi apmācīti, eksāmenu nolikuši radiologi, kam ir tiesības aprakstīt skrīninga mamogrāfijas un kuri atbilst kvalitātes kritērijam - vismaz 5000 aprakstītas mamogrāfijas gadā.

Organizācijas iesaka apsvērt iespēju sieviešu motivēšanā un uzrunāšanā skrīninga apmeklējumam iesaistīt nevalstiskās organizācijas un vēža pacientu atbalsta biedrības, kā tas ir, piemēram, Slovēnijā, kas lepojas ar ļoti labiem (70 līdz 80%) skrīninga aptveres rezultātiem, kā arī dažādas sieviešu interešu grupas. Turklāt, reklamējot skrīninga iespējas, būtiski veikt to cieņpilni un personalizēti, norāda eksperti.

Vēstulē atbildīgajām institūcijām norāda krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja Ilva Lillmaa norāda, ka Latvijā nepilnu 15 gadu laikā, kopš ieviests krūts vēža skrīnings, tā aptvere ir nemainīgi zema - tikai aptuveni 30% mērķgrupas sieviešu šo skrīningu apmeklē, taču ieteicamais aptveres līmenis, lai skrīninga programma būtu efektīva, ir 70 līdz 75%.

Skrīninga loma krūts vēža ārstniecībā ir neatsverama - diagnosticējot audzēju pēc iespējas agrīnākā stadijā, ir daudz lielākas iespējas to ārstēt un izveseļoties. Audzēja sākumstadijā, tai skaitā nultajā stadijā, pilnīga izārstēšanās notiek praktiski 100% gadījumu. Arī pirmajā un otrajā stadijā lielākoties pietiek ar pamata ārstēšanu (ķirurģiju), taču vēlīnākajās stadijās bez ķirurģiskas ārstēšanas ir nepieciešamas vēl citas, sarežģītākas un dārgākas terapijas - ķīmijterapija, mērķterapija vai imūnterapija, turklāt būtiski samazinās pacienta dzīvildze, jo tieši krūts vēža dēļ sievietes zaudē visvairāk potenciālo mūža gadu, atgadina Lillmaa.

Priekšlikumu autori cer uz atbalstu minēto priekšlikumu tālākai virzībai Saeimā, atbalstot arī ar izmaiņām saistīto pakalpojumu reorganizāciju un nepieciešamo resursu nodrošināšanu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī