Raidījums norāda, ka Latvijā 2021.gadā nomira 3679 cilvēki, par kuriem vēlāk statistikā ierakstīja "medicīniski novēršama nāve", liecina SPKC dati. Tie ir aptuveni desmit cilvēku katru dienu, un visbiežāk - Latgalē. Tie ir cilvēki, kuri nebūtu nomiruši, ja viņi būtu saņēmuši atbilstošu medicīnisko palīdzību, kas dažādu iemeslu dēļ nav noticis.
Veselības ministrija esot iezīmējusi reformu plānu, kam būtu jāpanāk, ka visus pacientus ārstē vienādā kvalitātē, nosakot arī precīzas prasības katram slimnīcas profilam, skaidro raidījums.
"Mēs pasakām, ka tādi būs, slimnīcas vērtē. Un tad mēs pieņemam lēmumu, ko darīt tālāk ar tām slimnīcām, jo, pieņemot šo lēmumu, mēs nevaram... Viena lieta ir šie kritēriji, otra lieta ir, cik ilgā laikā NMP dienests var aizbraukt, un kā pacients var nokļūt uz šejieni, un uz ārstniecības iestādi. Otra lieta, kas mums ir jāpārskata, un tas ir minēts, varbūt tas tur tik labi nenolasās - tā saucamais hospitalizācijas plāns," raidījumam stāsta Veselības ministrijas Ārstniecības departamenta vadītāja Sanita Janka.
Saskaņā ar šo piedāvājumu, daudzviet pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās Latvijas reģionos uzņemšanas nodaļās vairs nebūtu ķirurgu un/vai anesteziologu-reanimatologu diennakts dežūru, uzsver raidījums.
Raidījums atgādina, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) Iepriekš pieprasīja reformas, norādot, ka citādi nav iespējams veselības nozarei dot papildu naudu. Šobrīd jau ir skaidrs, ka valdība jebkurā gadījumā mēģinās atrast naudu inflācijas radīto papildu izdevumu segšanai. Bet tā neesot atkāpšanās no prasības pēc reformām.
Par to valdībā diskutēs 30.maijā, tieši pirms prezidenta vēlēšanām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri