Sustento: Obligātā apdrošināšana ļaus sakārtot veselības aprūpi ilgtermiņā

Viņa atgādināja, ka Latvija atrodas pēdējās vietās Eiropā gan finansējumā uz vienu pacientu, gan valsts finansējumā veselībai no IKP kopumā. Taču šī gada situācija esot skaidri parādījusi, ka daudzus gadus badinātā veselības aprūpes sistēma vairs nespēj izdzīvot, un, kā rāda aprēķini, jau šī gada trešajā ceturksnī stacionāri nespēs sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, iedzīvotāji nevarēs saņemt atbalstu kompensējamo zāļu iegādei.

Minētā situācija lika apvienoties medicīnas darbinieku un pacientu organizācijām, lai steidzīgi pieprasītu finansējumu veselības aprūpes budžetā šim gadam. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka šis finansējums nekādā ziņā neatrisina kopējo veselības aprūpes finansēšanas problēmu, kas ar katru gadu padziļinās, uzsvēra Neimane.

"Tāpēc mēs, "Sustento" un tās dalīborganizācijas, saprot, ka ir nepieciešams pastāvīgs finansējums, lai segtu esošos izdevumus veselības aprūpē un virzītos uz aprūpes pakalpojumu attīstību un modernizāciju," viņa sacīja.

Neimane atzina, ka obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu Latvijā ir viens no iespējamajiem risinājumiem. Mācoties no pagātnes kļūdām, ir svarīgi izvērtēt, grupas iedzīvotāju grupas būs atbrīvotas no apdrošināšanas iemaksām, kas izvērtēs, vai apdrošināšanas iemaksas ir veiktas un vai veselības aprūpi saņems tie cilvēki, kuri savlaicīgi nebūs apdrošinājuši savu veselību.

"Uzskatām, ka šāda veida apdrošināšanas sistēma ļaus sakārtot veselības aprūpi ilgtermiņā un dos iespēju analizēt, kādi papildus līdzekļi vēl ir nepieciešami tās turpmākai attīstībai," viņa sacīja.

Vienlaikus viņa nenoliedz, ka iespējami arī citi risinājumi, piemēram, kopbudžeta pārdale, ietaupot veselībai nepieciešamos līdzekļus no citām nozarēm, vai arī ieviešot jaunu iedzīvotāju sociālā nodokļa pārdali, daļu no tā novirzot veselības aprūpes sistēmas finansējumam.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli.

Ministru prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir "pārdalīt budžeta pīrāgu par labu veselības nozarei". Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā veselības aprūpē kopumā tiek ieguldīti 8% no IKP, tomēr tikai 4% no tā ir publiskais finansējums, kamēr atlikušie - "no iedzīvotāju kabatas". Viņš atzina, ka tie, kuriem ir labs darbs, apdrošināšana tiek pie plašāka pakalpojumu klāsta, kamēr pārējie ir spiesti gaidīt garās rindās.

Šobrīd ministrijām ir dots uzdevums līdz 26.maijam pārskatīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei. Kariņš norādīja, ka katru gadu ir vismaz 100 miljoni eiro, kas netiek izmantoti plānotajām programmām, taču tas tiek konstatēts tikai gada beigās.

"Tagad ir grūtāk saprast, kas [no plānotajām programmām] nepildās. Mana prognoze, ka viss nebūs tik vienkārši. Viens ministrs būs pastrādājis mazāk, cits vairāk, bet trešais varbūt vispār nebūs pārskatījis," sacīja Kariņš.

Gadījumā, ja no ministrijām nekas netiks piedāvāts, neatliks nekas cits kā "vilkt ar pirkstu" līdzi ministriju īstenotajām programmām ar mērķi atrast pārdalāmo finansējumu un piešķirt kaut vai 10 000 eiro.