Latvijas ārsti un pacienti pieprasa solījumu izpildi! Ja nē - protesti

"47% no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija var pazaudēt praktiski pusi no darbspējīgiem ārstiem, turklāt pēdējie dati rāda, ka katrs ceturtais jaunais ārsts ir gatavs pamest Latviju, un stāsts vairs nav tikai par atalgojumu, bet arī par iespējām strādāt cilvēcīgos apstākļos ar iespēju palīdzēt Latvijas pacientiem," pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.

Vēstules autori norāda, ka izvirzītās prasības atbilst jau iepriekš pašu politiķu apstiprinātajiem dokumentiem. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumiem jāsasniedz 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (papildu ~140 mljn. eiro), savukārt 2024.gada budžeta ietvaros nepieciešams nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem (papildu ~310 mljn. eiro). Šos līdzekļus būtu jāiegulda sabiedrības veselības pamatnostādņu realizācijai, kā arī pacientu līdzmaksājumu un rindu uz medicīnas pakalpojumiem mazināšanā.

"Pacientu organizāciju gatavība rīkoties un plašā iesaiste, vēršoties pie amatpersonām, norāda uz slikto šī brīža veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes līmeni, kas neuzlabosies, ja veselības aprūpes finansējums netiks palielināts", norāda Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO vadītāja Gunta Anča.

Latvijā veselības aprūpei tiek tērēts 1140 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr kaimiņos Lietuvā - 1555 eiro, Igaunijā - 1720 eiro. Salīdzinot pacientu līdzmaksājuma apjomu Latvijā ar Eiropas vidējo rādītāju, secināts, ka Latvijā iedzīvotāji tam velta divas reizes vairāk nekā Eiropā vidēji, attiecīgi sasniedzot 35,6% no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem.

Atbalstu protesta akcijai ir izrādījušas arī lielākās medicīnas nozares organizācijas - Latvijas ārstu biedrība, Latvijas māsu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.