Šodien Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) norisinājās zinātniskā sēde "Latvija ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu", vienkopus pulcējot tuvu 200 nozares profesionāļu, lai pārrunātu dzemdes kakla vēža preventīvo pasākumu efektivitāti un jaunākās diagnostikas un ārstēšanas iespējas, aģentūru LETA informēja RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece.
Atklājot zinātnisko sēdi, Levite norādīja, ka cilvēki dzīves laikā saskaras ar dažādām slimībām, kuru pilnīga izārstēšana joprojām nav iespējama, taču dzemdes kakla vēzis nav viena no tām. Teju visos gadījumos šīs slimības izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV), taču, savlaicīgi atklājot inficēšanos ar augsta riska CPV, ir iespējams mazināt risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi.
"RAKUS ir pieejamas mūsdienīgas iekārtas, tiek veikti gan kvalitatīvi dzemdes kakla vēža pēcsrkīninga izmeklējumi, gan arī nodrošināta pasaules standartiem atbilstoša diagnostika un ārstēšana, ko veic kompetentie un zinošie speciālisti. Taču šīs slimības izskaušanā nepietiek vien ar visu iepriekš minēto, ja pati sieviete neveic dzemdes kakla vēža skrīningu. Aicinu ikvienai sievietei rūpēties par savu veselību, regulāri veicot šo izmeklējumu. Tikai tā ir iespējams gūt sirdsmieru par savu veselību vai savlaicīgi uzsākt ārstēšanos," pauda Valsts prezidenta kundze.
Dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām onkoloģiskajām slimībām, kas ir pat pilnībā novēršama. Šajā virzienā arī zinātnē ir daudz strādāts, kā rezultātā ir atklātas vairākas veiksmīgas profilakses metodes. Primāri tā ir vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kā arī dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu skrīninga veikšana. Vakcināciju pret CPV visefektīvāk ir veikt pusaudžiem - meitenēm un zēniem pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Skrīninga gadījumā tiek meklētas pirmsvēža izmaiņas. Ir pierādīts, ka sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem ievērojami pieaug risks veidoties nopietnām pirmsvēža un ļaundabīgām pārmaiņām, kas skar dzemdes kaklu. Daudzus gadus kā vienīgais izmeklējums nelabvēlīgu pirmsvēža pārmaiņu konstatēšanai bija citoloģiskā analīze jeb uztriepes paņemšana no dzemdes kakla.
RAKUS ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste Dace Rezeberga skaidroja, ka skrīninga mērķis ir atrast un likvidēt dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. Dažkārt tiek savlaicīgi atklātas ļaundabīgas dzemdes kakla izmaiņas, kad tās ir pašā sākuma stadijā, un šūnu izplatīšanās ir vēl mikroskopiska. Tādā gadījumā veic elektroekscīziju, pilnībā sievieti izārstējot no šīs ļaundabīgās slimības. Savukārt, ja audzējs jau ir izplatījies un apmēros kļuvis lielāks, tiek pielietota gan ķirurģiska ārstēšana, gan arī ķīmijterapija un staru terapija.
Taču ir izpētīts, ka, jau sākotnēji identificējot dzemdes kakla pirmsvēža un ļaundabīgo izmaiņu izraisītāju CPV, daudz precīzāk var iegūt informāciju par sievietēm, kuras ir pakļautas lielākam pirmsvēža izmaiņu rašanās riskam. Jaunā skrīninga pieeja, kas Latvijā tiek īstenota jau kopš pagājušā gada jūlija, paredz, ka sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem joprojām tiek paņemta citoloģiskā uztriepe, savukārt vecumā no 30 gadiem - veic CPV testēšanu.
RAKUS Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite Žanete Zvirbule atzīmēja, ka pēdējos gados notikusi dzemdes kakla vēža sistēmiskās terapijas strauja attīstība. Klasiskajai ķīmijterapijai pievienojušies mērķterapijas preparāti - angioģenēzes inhibitori, kas pieejami arī Latvijā, un imūnterapija, kas ļauj ārstēt pacientes atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un vienlaikus rūpēties par turpmākās dzīves kvalitātes saglabāšanu, viņa sacīja.
CPV ir infekcijas slimība, ar kuru ir iespēja inficēties ikvienam cilvēkam, kurš kaut reizi mūžā ir bijis seksuālā kontaktā. Īpaši izplatīta tā ir gados jaunāku, vecumā līdz 30 gadiem, cilvēku vidū. Pārejoša CPV infekcija dzemdes kakla vēzi neizraisa, palielināts risks ir tikai tām sievietēm, kuras ar CPV slimo jau ilgstoši. Ja skrīninga analīzes uzrāda izmaiņas, tad situācijas precizēšanai ir jāveic kolposkopija.
Kolposkopija ir ļoti svarīgs etaps dzemdes kakla vēža profilaksei. Ar speciālu aparātu jeb kolposkopu, kas ir kā mikroskops, tiek apskatīts dzemdes kakls palielinājumā.
RAKUS Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Jana Žodžika skaidroja, ja netiek konstatētas vidējas vai smagas pirmsvēža izmaiņas, tad kolposkopa kontrolē tiek veikta elektroekscīzija jeb izmainītās gļotādas daļas izgriešana, tādējādi ievērojami samazinot risku veidoties ļaundabīgām izmaiņām nākotnē. Zinātnieki ir pierādījuši, ka no brīža kad CPV inficē veselu šūnu līdz brīdim, kad tajā rodas ļaundabīgas izmaiņas, paiet vismaz 10 līdz 15 gadi. Tas ļauj savlaicīgi konstatēt pirmsvēža izmaiņas un tās laikus novērst, viņa uzsvēra.
Kolposkopija ir subjektīva metode, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai to veiktu īpaši apmācīti un pieredzējuši ārsti. Latvija un Lielbritānija ir vienas no retajām valstīm, kur nepieciešams sertifikāts, lai ārsts būtu tiesīgs veikt šo izmeklējumu. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī pie mums veikto skrīningu izmeklējumi tiek koncentrēti tajos centros jeb ārstniecības iestādēs, kur tiek nodrošināta onkoloģisko pacientu ārstēšana un aprūpe. Latvijā tās ir trīs vietas - RAKUS, kā arī Liepājas un Daugavpils Reģionālās slimnīcas. RAKUS Kolposkopijas kabinets ir vadošais valstī, kur ik gadu tiek veikti aptuveni 3000 izmeklējumi, kā arī apmācīti citi valsts speciālisti.
Ārsti atgādina - gadījumā, ja sievietei ir kādas sūdzības, neatkarīgi no skrīninga rezultātiem, piemēram, par dzemdes asiņošanu, noteikti ir jāvēršas pie ginekologa un jāveic izmeklējumi.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri