Veselības ministrija atklāj cik latviešiem ir liekais svars

Pēc viņas paustā, ja 2002.gadā brokastis ēda 74,5% iedzīvotāju, tad šobrīd to dara vien 57,4%, lai gan tā ir viena no pamata ēdienreizēm, kas dod enerģiju un spēku visai dienai. Dati uz šodienu liecina, ka brokastis kopumā neēd vispār 19% iedzīvotāju, dārzeņus un augļus neēd 10%, un tos aizstāj ātrās uzkodas. Savukārt liekais svars ir raksturīgs 35% iedzīvotāju, kamēr vēl 24% - aptaukošanās.

Tāpat mazāk kā trešdaļa bērnu ikdienā ēd augļus un dārzeņus. Vienlaikus būtiskai daļai bērnu ikdienas uzturu veido neveselīgas saldās un sāļās uzkodas, kā arī saldinātie dzērieni - 23% pusaudžu norāda, ka vismaz reizi dienā ir ēduši saldumus, bet 6,2% vismaz reizi dienā ir dzēruši saldinātos bezalkoholiskos dzērienus.

"Tie nav dramatiski skaitļi, bet, raugoties ilgtermiņā nākotnē un saprotot, ka veselība ir tas lielākais un veselīgākais, kas mums katram ir, mēs gribētu to uzlabot. 20-30% bērnu ar lieko svaru ir dažādās vecumgrupās no septiņiem līdz 15 gadiem, turklāt puiši ir apaļāki nekā meitenes," sacīja Ortveina.

Viņa norādīja, ka kampaņa ir atgādinājums ikvienam par to, ko es varu darīt savas, bērnu un ģimenes veselības labā, jo pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs nav abstrakta prasība, bet gan veselības veicināšanas jautājums. Tā ir atbilde uz jautājumu, ko mēs paši varam ikdienā izdarīt, lai justos labāk, un atbilde ir - maksimāli censties ievērot veselīga uztura principus. Īpaši jau tāpēc, ka pētījumos ir pierādīts - bērni ēšanas paradumus pārņem no vecākiem, tāpēc izglītošanai par veselīga uztura pamatprincipiem, piemēram, augļu un dārzeņu iekļaušanu uzturā, pareizajām uzturvielu proporcijām un ūdens patēriņu, ir jābūt gan ar bērnu, gan viņu vecāku iesaisti, uzsvēra Ortveina.

Uztura speciāliste Lizete Puga stāstīja, ka kampaņas pamatā būs informatīvie materiāli, kas būs pieejami dažāda skolas vecuma bērniem un vecākiem, informatīvs video par piecām porcijām augļu un dārzeņu dienā, brokastu svarīgumu, ūdens dzeršanu un veselīgām uzkodām, konkursi skolām un ģimenēm, kā arī raksti sociālajos tīklos, žurnālos, televīzijā un citur.

"Bērniem ir svarīgi, lai vecāki spētu izstāstīt un ieinteresētu ēst vairāk augļus, ogas un dārzeņus, iedrošinātu pagaršot jaunus produktus. Šai kampaņai ir spilgti vizuālie tēli, kas uzrunās ne tikai skolas vecuma bērnus, bet arī pieaugušos - tie ir augļi, ogas, dārzeņi un ūdens - mūsu veselības supervaroņi. Viņi palīdz skaidrot, kāpēc nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, piemēram, olbaltumvielas - spēkam, ogļhidrāti - enerģijai, augļi, ogas, dārzeņi - labam noskaņojumam", stāstīja speciāliste.

Viņa atzina, ka lielākā problēma ir izpratnē par to, kas ir uzkoda, jo nereti par to uzskata smalkmaizītes, našķus, kārumus, aizmirstot par augļu eksistenci. Tāpat bieži vien vecāki pārāk ātri pieņem faktu, ka bērnam negaršo augļi vai dārzeņi, un tie vairs netiek piedāvāti. Puga norādīja, ka tie bērnam ir jāpiedāvā diezgan intensīvi, un, ja pēc kādas 8-15 reizes viņam joprojām negaršos, tad tas arī ir.

"Pilnīgi normāli, ka bērni baidās no jauniem produktiem, bet tas, ka viņš tiem saka "nē", ne vienmēr to arī tiešām nozīmē. Dārzeņi un augļi ir šķiedrvielas, dažādas minerālvielas, vitamīni, un ja mēs tos nepievienojam uzturā, tad mēs tveram kaut ko citu," skaidroja uztura speciāliste.

Savukārt uztura speciāliste Līga Balode skaidroja, ka augļi un dārzeņi nav viens un tas pats. Augļi vairāk pilda uzkodu funkciju, un tāpēc ir jāēd vairāk dārzeņu. Kopumā dienā ir jāapēd piecas augļu un dārzeņu porcijas - trīs dārzeņu un divas augļu. Porcijas var mērīt pēc plaukstas izmēra, tādējādi saprotot, cik liela tā ir.

Tāpat veselīga uztura pamatā ir sabalansētība. Balode uzvēra, ka nebūs veselīgi, ja cilvēks apēdīs vienu kasti ar ķiršiem, tāpēc labākais ieteikums ir izmantot šķīvja principu. Proti, ceturtdaļai šķīvja jābūt ar ogļhidrātiem, piemēram, graudaugiem, kartupeļiem, ceturtdaļai - olbaltumvielu, piemēram, gaļu, zivi, olu, bet lielākai šķīvja daļai jābūt pildītai ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Balode piebilda, ka būtu jāpievērš uzmanība, vai uzturā tiek lietoti svaigi augļi un dārzeņi, jo konservētajos un marinētajos būs liels cukura un sāls daudzums.

Kā ziņots, Latvijā bērni un pieaugušie augļus un dārzeņus lieto nepietiekamā daudzumā. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati liecina, ka tikai 26,8% pusaudžu vismaz reizi dienā ir ēduši augļus un 27,2% ir ēduši dārzeņus. Savukārt 23% pusaudžu norādīja, ka vismaz reizi dienā ir ēduši saldumus, bet 6,2% vismaz reizi dienā ir dzēruši saldinātos bezalkoholiskos dzērienus.

Līdz ar to VM 2023.gada aprīlī un maijā īstenos sabiedrības informēšanas kampaņu, lai izglītotu skolas vecuma bērnus un viņu vecākus par dārzeņu, augļu un ogu nozīmi uzturā, ūdens lietošanu ikdienā, par veselīgām un viegli pagatavojamām uzkodām un regulāru maltīšu nozīmi, īpaši uzsverot brokastošanas nozīmi, tādējādi veicinot veselīgu uztura paradumu veidošanos.

Kampaņas ietvaros sadarbībā ar sertificētām uztura speciālistēm ir izstrādāti informatīvi materiāli, kas skaidro veselīga uztura pamatprincipus, īpaši uzsverot nepieciešamību ikdienas uzturā iekļaut piecas porcijas dārzeņu, augļu un ogu, kā arī dzert tīru ūdeni. Visos informatīvajos materiālos tiek piedāvāti praktiski piemēri, kā veidot sabalansētu uzturu, aizstāt neveselīgas saldās un sāļās ātrās uzkodas ar veselīgām un viegli pagatavojamām uzkodām, kā arī atgādināts neizlaist brokastis, tādējādi veicinot veselīga uztura paradumu veidošanos ikdienā.