Viņš skaidroja, ka veselības aprūpē pasaulē aizvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām, kuru prasmīgs pielietojums ļauj sasniegt labākus veselības iznākumus, rada iespēju ārstiem vairāk laika veltīt kontaktam ar pacientu un pārvaldes struktūrām pieņemt labākus, datos un to analīzē balstītus sistēmisku pārmaiņu lēmumus.
Šmita ieskatā, Covid-19 pandēmija vēl vairāk apliecināja elektronisko veselības datu nozīmi politikas izstrādē, reaģējot uz ārkārtas situācijām veselības jomā. Tā ir arī aktualizējusi nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu piekļuvi elektroniskajiem veselības persondatiem, lai nodrošinātu gatavību un reaģētspēju uz veselības apdraudējumiem, kā arī ne tikai ārstēšanas, bet arī pētniecības, inovācijas, pacientu drošības un regulatīvos, politikas veidošanas, statistikas vai personalizētās medicīnas nolūkos.
"Jāsecina, ka Latvija šajā jomā arī 2022.gadā stagnē - nav izstrādātas pacientu elektroniskās kartes, līgumi par veselības digitalizācijas turpināšanu nav noslēgti, nākotnes virzība praktiskā līmenī - neskaidra," komentē Šmits.
Viņš atzīmē, ka patlaban ir izstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas veselības datu telpu, par kuru arī Latvija sniedza atzinumu. Regulas teksts iezīmē sasniedzamos mērķus un paredzams, ka lielākā daļa dalībvalstu platformu "MyHealth@EU" ieviesīs līdz 2025.gadam.
"Tas ir vēl viens iemesls neatliekamai rīcībai," norāda Šmits.
"Repharm" grupai Latvijā pieder zāļu ražotājs "Olainfarm", "Mēness aptieku" tīkla īpašniece AS "Sentor farm aptiekas", zāļu vairumtirgotājs AS "Recipe Plus", augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS "Veselības centru apvienība" un SIA "Centrālā laboratorija". "Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri