LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs norāda, ka veselības aprūpes nozare pēdējos gadus pavadīja Covid-19 krīzes epicentrā, kas kārtējo reizi politiķiem apliecināja nozares ilgstošas krīzes patieso stāvokli. Mēģinot izvairīties no sistēmas sabrukšanas, nozare pirmo reizi kļuva par prioritāti ne tikai vārdos, bet arī atsevišķos darbos, un ir saņēmusi īstermiņa ieguldījumus, lai finansētu to, kas gadiem ir atstāts novārtā. Turklāt, samazinoties Covid-19 radītai slodzei, kā arī noritot Saeimas vēlēšanām, veselības aprūpes sistēma ir pazudusi no politiķu diskusijām, valsts attīstības prioritātēm un vairs netiek uzskatīta par valsts aizsardzības būtisku sastāvdaļu, viņš uzsvēra.
Šilovs atzīmēja - lai gan priekšvēlēšanu laikā politiskās partijas bija izvairīgas savos izteikumos par veselības aprūpi, tomēr diskusijās izskanēja solījumi par algu pieaugumu, nozares budžeta palielinājumu un veselības aprūpes nozīmi valsts iekšējās drošības kontekstā. Savukārt pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas medicīnas nozare kļuvusi par nevēlamu atbildības objektu.
LJĀA uzsver, ka patlaban 47% no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija var pazaudēt praktiski pusi no darbspējīgiem ārstiem. Vienlaikus valstī ir 4,4 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, atpaliekot šajā rādītājā divas reizes no Eiropas vidējā skaita, aiz Latvijas esot tikai Grieķijai.
Asociācija norāda, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti 1140 eiro, kamēr Lietuvā - 1555 eiro, bet Igaunijā - 1720 eiro. Savukārt, salīdzinot ar pacientu pacientu līdzmaksājuma Eiropas vidējo rādītāju - 15,4% - medicīniskajiem pakalpojumiem, Latvijā iedzīvotāji tam velta vairāk nekā divas reizes, attiecīgi sasniedzot 35,6% no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem. Pusi no šiem līdzfinansējumiem sastāda medikamentu izmaksas - Eiropas vidējais rādītājs ir 3,7%, kamēr Latvijā - 14,4%.
Papildu LJĀA norāda, ka Latvija ir otrā vietā mirstības rādītājos miokarda infarkta un insulta gadījumos un trešā augstākā mirstība pacientiem ar onkoloģiskajām saslimšanām starp OECD valstīm. Valstī katru gadu novēršamo un ārstējamo veselības traucējumu dēļ mirst vairāk, nekā 400 cilvēki. Šie ir cilvēki, kuru nāves iemesls galvenokārt ir veselības aprūpes sistēmas stāvoklis. Sagaidāmais veselīgi nodzīvoto gadu skaits joprojām ir zemākais visā Eiropas Savienībā - 2020.gadā sievietēm tie bija 54,3 gadi, bet vīriešiem - 52,6 gadi.
LJĀA uzsver, ka potenciālās valdības deklarācijas tapšanas brīdī būtu jāatceras, ka pēdējo gadu īstermiņa ieguldījumi medicīnas nozarē nenozīmē, ka turpmāk par veselības aprūpi kā valsts prioritāti darbos var aizmirst. Bez turpmākām reformām un ieguldījumiem veselības aprūpē mums nebūs veselu cilvēku, kuri spēs aizsargāt valsti, kā arī zudīs jēga samaksātiem elektrības rēķiniem, ja cilvēks nespēs savu dzīvi dzīvot veselīgi.
Asociācijas vērtējumā, valstij ir nepieciešams turpināt ieguldīt medicīnas cilvēkresursu ataudzē, jāturpina un jāpaplašina atbalsta programmas, lai ne tikai jaunie medicīnas darbinieki, bet arī pieredzējušākie kolēģi vēlētos strādāt reģionos. Tāpat ir jāiegulda digitalizācijā, lai datu pieejamība neierobežotu medicīnisko palīdzību.
Tikpat būtiski ir turpināt tarifu pārskatīšanu, kā arī palielināt kompensējamo medikamentu apjomu, jo šobrīd nepietiekamo finansējumu katrs no iedzīvotājiem kompensē no savas kabatas, maksājot vienu no lielākajiem līdzmaksājumiem Eiropā.
LJĀA uzsver, ka veselības aprūpe ir valsts aizsardzības balsts arī esošajos energokrīzes un kara apstākļos un tai jābūt prioritātei darbos visiem politiķiem, pretējā gadījumā jau tuvākajos gados būs novērojama kārtējā cilvēkresursu aizplūšana uz ārzemēm, novēršamo nāvju skaitu palielināšanās un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās.
"Latvijas iedzīvotājiem, pacientiem un medicīnas darbiniekiem nav laika gaidīt līdz nākamai krīzei, mēs sagaidām no politiķiem un amatpersonām rīcību tagad!" pauž asociācijā.