Našķējies ar banāniem. Ko tu par tiem zini?!

Kas tad ir banāni?

Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, ko tiek iegūst no banānaugiem, visbiežāk no nosmailinātā banāna Musa acuminata vai Musa paradisiaca. Par banāniem dēvē arī Ensete ventricosum augļus, lai gan, strikti ņemot, tas nepieder banānaugu ģintij. No botāniskā viedokļa banāns ir oga ar daudzām sēklām un plānu mizu. Banāni ir aptuveni 15 cm gari un 3–4 cm diametrā.

Banāni pieder pie vecākajām kultūraugu sugām tropu zonā. Auga dzimtene ir Indija, par to liecina senie budistu raksti, kas datēti 6. gs. pirms mūsu ēras. Pirmā banānu plantācija tika radīta Ķīnā 2. gs. pirms mūsu ēras.

Gastronomiskās īpatnības

Visas banānu šķirnes (mūsdienās to ir vairāk nekā 300) iedala saldajos un cietes banānos. Saldos banānus lieto galvenokārt svaigā veidā kā desertu. Cietes banānus vāra, cep, kaltē, pagatavo ar gaļas, zivju ēdieniem. Cietes banānu mīkstums ir blīvs un atgādina kartupeļus. Pie mums maz pieejami sarkanīgie banāni, jo tos ir grūti transportēt. To miza ir no sarkanas līdz violetai nokrāsai. Ir banānu šķirnes, kuru augļiem ir ābolu garša. Šiem banāniem pat gataviem miziņa ir plāna un zaļā krāsā.

Audzēšana telpās

Banānus patiesībā varam izaudzēt arī pie mums. Tiesa, telpās. Telpās ļoti labi iederas, piemēram, nosmailinātā banāna (Musa acuminata) šķirne Cavendish, kas teicamos gaismas apstākļos spēj uzziedēt un pat nogatavināt ēdamus augļus. Banāni uzzied četru piecu gadu vecumā. Pēc noziedēšanas un augļu ienākšanās dzinumi iet bojā, bet no sakneņiem izaug jauni.

Ja banānus vēlas audzēt telpās, tām jābūt plašām, visu gadu ļoti siltām un saules pielietām. Ja apgaismojuma par maz, banāns aug, bet nezied. Ziemas mēnešos, kad gaismas pie mums pietrūkst, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +16 °C.

Banānus stāda lielos, dziļos podos, kas pildīti ar trūdvielām bagātu augsni. Tās virskārtu ik gadu vajadzētu atjaunot. Pavairo, atdalot jauno dzinumu no vecāka auga. Nereti jaunajam banānam jau ir nelielas saknes.

Laista mēreni – kad augsnes virskārta pēc iepriekšējās laistīšanas reizes ir kārtīgi apžuvusi. Katru nedēļu mēslo, pārmaiņus dodot kompleksos minerālmēslus un organisko mēslojumu.

Ir normāli, ja apakšējās, vecākās lapas dzeltē un brūnē, zaudējot dekorativitāti. Tās nogriež, augam jābūt ar aptuveni 5– 7 skaistām lapām. Visu gadu telpās jānodrošina svaigs gaiss, jo nevēdinātā istabā augs nīkuļo. Tomēr jāatceras, ka banāns necieš caurvēju. Vasarā ieteicams izvietot ārā, bet no vējiem aizsargātā vietā, jo stiprā vējā milzīgās lapu plātnes viegli plīst.

Banāni labi pacieš sausu gaisu telpās, tiem nemēdz būt kaitēkļu. Pareizi audzēti un kopti, tie neslimo, necieš no puvēm.

Veselīgi, taču – ar mēru

Banānus var gan ēst uzkodā, gan ar tiem papildināt lielāku maltīti. Tie ir saldi – viens vidēji liels banāns satur ap 15 gramiem cukura. Daudzus tas attur, taču skaidrības labad jāmin, ka arī ābolā ir ap desmit gramiem cukura. Nedrīkst ņemt vērā tikai cukura daudzumu vien, jo banānos ir arī šķiedrvielas, C un B6 vitamīns, mangāns, kālijs, magnijs un citas minerālvielas mazākos daudzumos. Ja nepieciešams samazināt svaru, vienkārši vajadzētu aprobežoties ar vienu vai diviem banāniem dienā.

Banānu glikēmiskais indekss (GI) ir no 42 līdz 58 atkarībā no tā, cik tie gatavi, bet jebkurā gadījumā banānu GI nav augsts. Tāpēc pat tad, ja jāseko līdzi uzņemtā cukura daudzumam, pa kādam banānam drīkst apēst.

Tik dažādi

Banāni var būt dažādu lielumu un krāsu – no zaļganiem līdz pat sarkaniem. To garša nedaudz atšķiras, taču uzturvērtībā būtisku atšķirību nav. Sarkanie banāni satur vairāk C vitamīna un bēta karotīna, ko var nojaust pēc banāna krāsas. Banānam nogatavojoties, tajā palielinās ūdenī šķīstošo pektīnu daudzums un fruktozes attiecība pret pārējiem cukuriem – attiecīgi tie kļūst saldāki un vieglāk sagremojami.

Zaļie, negatavie banāni var izraisīt vēdera pūšanos. Zaļos banānos, salīdzinot ar nogatavinātiem, arī nav tik daudz antioksidantu. Priekšroka ir jādod tādiem banāniem, kas labāk garšo, jo katram ir savi plusi – gan zaļiem, gan nogatavinātiem.

Banāni satur arī citus bioloģiski aktīvus savienojumus, piemēram, dopamīnu un katehīnus. Dopamīns ir nozīmīgs neirotransmiters smadzenēs, tiesa, uzņemts no banāniem, tas nespēj nonākt līdz smadzenēm, lai uzlabotu mūsu garastāvokli. Dopamīns šajā gadījumā darbojas kā spēcīgs antioksidants. Katehīnus saista ar veselību veicinošu iedarbību, tostarp samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

Kāpēc banāni jāēd?

Esam apkopojuši iemeslus, kādēļ banānus iekļaut savā ēdienkartē!

• Banāni palīdz cīnīties ar depresiju. Tajos ir daudz triptofāna – vielas, no kuras izstrādājas serotonīns jeb laimes hormons. Tāpēc, apēdot banānu, ir viegli uzlabot sev garastāvokli.

• Banāni ir vienīgais auglis, kas pat zīdaiņiem neizraisa alerģisku reakciju.

• Kaulu stiprināšanai. Banāni palīdz noturēt organismā kalciju, tas kopā ar urīnu netiek no organisma izvadīts, bet gan paliek un tiek izmantot kaulu stiprināšanā. Tas ir īpaši svarīgi kafijas mīļotājiem, jo kafija, tieši otrādi, kalciju no organisma izvada.

• Zarnu mikrofloras uzlabošanai. Pateicoties fermentiem banānos, vielas, kuras nonāk organismā ar pamatēdienu, tiek ātrāk uzsūktas.

• Aizcietējumiem. Banāni ir ļoti noderīgi tiem, kuri cieš no aizcietējumiem. Regulāra banānu lietošana likvidēs šo problēmu.

• Gremošanas uzlabošanai. Pektīni un helāti banānu sastāvā no organisma labi izvada toksīnus un citas kaitīgās vielas, tādējādi uzlabojot gremošanas procesu.

• Sievietēm. Serotonīns un citas noderīgās vielas, kas atrodamas banānos, lieliski samazina PMS simptomus. Ja menstruāciju laikā apēdīsi banānu, tad tiksi vaļā no sliktā garastāvokļa un nepatīkamajiem simptomiem.

• Anēmijai. Lielais dzelzs daudzums banāna mīkstumā padara to par obligātu produktu pārtikā mazasinības gadījumā.

• Sirds slimībām. Kālijs, kā banānos ir daudz, palīdz uzlabot asinsvadu stāvokli, samazina infarkta un insulta risku, palīdz ārstēt hipertoniju.

• Imunitātei. Banānu sastāvā ietilpst antioksidanti un aminoskābes, un tās, kā zināms, aizsargā organismu un paaugstina imunitāti.

• Nierēm. Banāni spēj pozitīvi ietekmēt nieru darbību, noderīgās vielas, mikroelementi un vitamīni uzlabo to stāvokli, izvada smiltis un akmeņus.

• Prāta spēju paaugstināšanai. Augstais kālija saturs banānos padara cilvēku spējīgāku uztvert jaunu informāciju, tas nepieciešams gatavojoties eksāmeniem.

• Banāni palīdz kontrolēt asinsspiedienu. Viens veids, kā pazemināt asinsspiedienu, ir uzņemt vairāk kālija – uzturvielas, kas ir bagātīgi atrodamas banānos. Viens vidēja izmēra banāns satur apmēram 12% no kālija dienas devas.

• Banāni ir svarīgs auglis sportistiem un aktīvā dzīvesveida ievērotājiem. Pētījumi rāda, ka, ēdot banānus ilgstoša treniņa laikā, tie darbojas tāpat kā dažādi sporta nodarbībām paredzēti dzērieni.

Vienkāršie ogļhidrāti, kas ir atrodami banānos, tiek viegli pārvērsti enerģijā, un tie satur daudz kālija, kas var palīdzēt novērst atūdeņošanos. Banānos ir arī vairākas barības vielas, piemēram, antioksidanti, šķiedrvielas un B6 vitamīns, ko parasti pievieno sporta dzērieniem.