VM plāno lūgt piešķirt līdzekļus slimnīcām komunālo izdevumu segšanai

Kopumā Latvijas slimnīcas VM rēķinu segšanai par pirmajiem astoņiem gada mēnešiem pieprasījušas palīdzību 15 miljonu eiro apmērā, un turpmākajos mēnešos lūgtā summa no slimnīcām varētu tikai pieaugt.

Viena no slimnīcām, kurai būtu nepieciešami papildu līdzekļi komunālo izdevumu segšanai, ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS). Šobrīd BKUS ieplānojusi un jau sākusi veikt pasākumus vairākās jomās, lai samazinātu siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu. BKUS valdes locekle Iluta Riekstiņa norādīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai taupības pasākumi neietekmētu apstākļus, kādos jāuzturas pacientiem. Arī ārstēšanās gaitu stacionārā taupības pasākumi nemainīs.

Šobrīd slimnīcas aprēķini liecina, ka komunālo izdevumu segšanai līdz gada beigām plānoto 1,6 miljonu eiro vietā papildus varētu būt nepieciešami 1,3 miljoni eiro. Attiecīgi kopā maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem 2022. gadā būs 2,9 miljoni eiro. Savukārt 2023. gadā, iespējams, maksājumu summa par komunālajiem izdevumiem varētu pārsniegt četrus miljonus eiro., informēja Riekstiņa.

BKUS īsteno un plāno vairākus taupības pasākumus infrastruktūras uzturēšanas jomā. Piemēram, slimnīcas vērtējumā, visbūtiskāko energoresursu ekonomiju dos uzstādītās telpu apsildes temperatūras mazināšana ziemā līdz +21 grādam, kā arī temperatūras režīma maiņa vasarā - kur tas tehniski iespējams, telpās pieļaujamā temperatūra bez dzesēšanas drīkstēs būt līdz +26 grādiem. Šobrīd apsildes temperatūra jau mazināta telpās 3942 kvadrātmetru platībā, un tas šajās telpās devis vismaz 5% ekonomiju.

Tāpat brīvdienās un naktīs jau daļā slimnīcas ēku tiek un turpmāk tiks atslēgtas gaisa dzesēšanas iekārtas, kur tās šajā laikā netiek izmantotas, kā arī tur, kur tas tehniski iespējams, rudens un pavasara sezonā pilnībā tiks atslēgtas dzesēšanas iekārtas. Šobrīd tas jau ir izdarīts Ārstu mājā, taču tas neattiecas uz iekārtām, kuras apkalpo Operāciju bloku un iekārtas, kuru darbības nodrošināšanai nepieciešama to dzesēšana.

BKUS informēja, ka dažās ēkās jau augustā un septembrī pārprogrammēts ventilācijas un dzesēšanas iekārtu darba režīms, lai pēc darba laika, kur tas iespējams, tās strādātu minimālajā režīmā vai tiktu atslēgtas.

Savukārt āra apgaismojumā turpmāk tiks izmantots katrs otrais apgaismes ķermenis, līdz ar to jau atslēgti 52 gaismas ķermeņi. Tikmēr apgaismes ķermeņi, kas nav pietiekoši energoefektīvi, pakāpeniski tiek nomainīti.

Papildus slimnīca plāno pakāpeniski ieviest detalizētu energoresursu uzskaites monitorēšanas sistēmu, iespēju robežās pārbūvēt atsevišķus slimnīcās lokālās centralizētās siltumapgādes trases posmus, savukārt informācijas tehnoloģiju jomā plānota pakāpeniska serveru nomaiņa, ņemot vērā to energopatēriņu, kā arī tiks pārskatīti visas datortehnikas uzstādījumi.

Arī medicīnas iekārtu darbības jomā notiks darba optimizācija - iekārtu noslodzes izvērtējums vakaros un brīvdienās, kā arī tiks pārskatīti iekārtu automātiskas "aizmigšanas" uzstādījumi, kā arī datu optimizācija notiks arī Centralizētās sterilizācijas dienestā.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) ir visai ierobežotas iespējas taupīt resursus, piemēram, ja tiek runāts par elektroenerģiju. Lielākā izmaksu pozīcija šobrīd ir siltumapgāde, jo apkurē tiek izmantota gāze, taču slimnīcā taupa apgaismojumu, samazinot to tur, kur tas iespējams - gaiteņos, publiskajās telpās, kafejnīcu zonā un tamlīdzīgās vietās, atzina PSKUS Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.

Slimnīcas taupības pasākumu īstenošana ir sarežģīts uzdevums slimnīcai, jo tie nedrīkst ietekmēt pacientus un pakalpojumu pieejamību. Turklāt slimnīcā diennakts režīmā tiek darbinātas sarežģītas medicīnas tehnoloģiju iekārtas, kuras, lai arī patērē daudz enerģijas, izslēgt nevar, jo jānodrošina to darbs pēc vajadzības.

Šobrīd dažādās slimnīcas telpās ir noteiktas konkrētas temperatūras, piemēram, administratīvajā sektorā tie būs + 19 grādi, palātās gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +21 grādu, bet ātrijos, gaiteņos un noliktavās - + 18 grādu. Administratīvajās telpās brīvdienās temperatūra tiks samazināta uz +15 - +10 grādiem, atkarībā no gaisa temperatūras laukā. Darbinieki ir aicināti būt saprotošiem, neizmantot pārvietojamos sildītājus un ar apdomu lietot visus resursus - kā elektroenerģiju, tā ūdeni un citus.

Veinberga informēja, ka līdz šī gada beigām papildus slimnīcai nepieciešami divi miljoni eiro par energoresursiem, bet nākamajā gadā - vairāk par četriem miljoniem eiro.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) maciņš gaidāmajai apkures sezonai nav gatavs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Tehniski slimnīca gaidāmajai apkures sezonai ir gatava, bet maciņš tai nav gatavs, kas ir lielākā problēma, ar ko pēdējā laikā saskaras iestāde.

"Mums ir pilnīgi skaidrs, kādai ietekme pie pašreizējiem energoresursu tarifiem varētu būt šajā gadā - slimnīcai tie būtu papildu 4 miljoni eiro izdevumi šogad. Nākamajā gadā ietekme būs vēl lielāka - tie varētu būt vēl 6 miljoni eiro. Salīdzinot pret 2021. gadu, 2023. gadā būs salīdzinoši plus 10 miljoni eiro. Vienkāršāk pieaugumu varētu raksturot tas, ka viena diena decembrī līdz šim izmaksāja nepilnus 13 000 eiro, bet ar jaunajiem tarifiem tie būtu 60 000 eiro dienā, kas ir vairāk nekā piecas reizes liels pieaugums," stāstīja Paeglītis.

Viņš uzsvēra, ka slimnīca ar saviem resursiem, veicot visdažādākos ekonomijas pasākumus, nevar nosegt lielo pieaugumu, tāpēc arvien tiek gaidīts atbalsts no valsts puses.

Slimnīcā izstrādāts vērienīgs taupības pasākumu plāns, un tie visdrīzāk skars arī pašsajūtu slimnīcā, jo nāksies samazināt arī telpu temperatūru. "Protams, tas nebūs tik drastiski, lai slimnieks palātā saltu, bet par trim četriem grādiem mums to nāksies darīt," teica Paeglītis.