Bērnu endokrinoloģe: Ģimenēs arvien mazāk gatavo un vairāk pasūta ēdienu

Komentējot Veselības ministrijas (VM) saskaņošanai iesniegtos grozījumus noteikumos uztura normām izglītības iestāžu izglītojamajiem, viņasprāt, pieļaujamā cukura daudzuma noteikšana skolēnu pusdienu ēdienkartē ir pozitīvi atbalstāms lēmums.

Vienlaikus ne mazāk svarīgs ir arī olbaltumvielu patēriņš, kas pašreizējā bērnu un jauniešu uzturā ir mazinājies. Gailīte norādīja, ka bērnu uzturā prevalē "ātrie" ogļhidrāti, kas sastāv no fruktozes, glikozes, laktozes, līdz ar to iecere iekļaut skolas ēdināšanā kaut kādus gaļas un zivs produktus ir apsveicama. Viņa gan piebilda, ka, runājot par gaļas lietošanu uzturā, ir jāņem vērā arī tās kvalitāte.

"Teiksim, ja tie ir cīsiņi katru dienu, tad tas nav atbalstāms, bet, ja īsts, no gaļas pagatavots ēdiens, tad ir. Šajā gadījumā nav runa par nagetiem vai gaļas pusfabrikātiem, bet gan par no gaļas un zivs gatavotiem ēdieniem. Šobrīd ģimenēs bērni nelieto uzturā zivi, vecāki mazāk gatavo un vairāk pasūta, bet, ja gatavo, tad, izmantojot pusfabrikātus, ko varētu ātri uztaisīt," uzsvēra bērnu endokrinoloģe.

Lai grozījumi noteikumos uztura normām izglītības iestāžu izglītojamajiem veiksmīgi realizētos, Gailīte aicina pievērst uzmanību to izpildei, ņemot vērā, ka nereti uz papīra rakstītais dzīvē neīstenojas. Tāpat būtiski ir, lai ēdinātājs, kas nodrošina ēdināšanu skolās, ar vislabāko sirdsapziņu realizē to, kas rakstīts VM izstrādātajās rekomendācijās. Proti, ēdinātājam ir jāpiedāvā gaļas produkti, piemēram, kotlete vai gaļas sautējums, nevis vieglāki risinājumi - novārīti cīsiņi un uzsildīti "čikennageti", uzsvēra bērnu endokrinoloģe.

Jau ziņots, ka VM saskaņošanai iesniegtie grozījumi noteikumos uztura normām izglītības iestāžu izglītojamajiem paredz, ka tiktu noteikts pieļaujamais cukura daudzums skolēnu pusdienu ēdienkartē.

Saskaņošanai iesniegtie grozījumi paredz pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē atbilstoši aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem pirmsskolās un skolās. Tāpat tie nosaka nepieciešamību veikt grozījumus atsevišķos noteikumu punktos atbilstoši pašvaldību un ēdinātāju pārstāvju priekšlikumos minētajam, lai vienkāršotu prasības un padarītu tās saprotamākas un vieglāk izpildāmas, kā arī atsevišķos gadījumos sniegtu iespēju samazināt papildu izdevumus ēdināšanas nodrošināšanai.